Iegādājoties suni

“Gudrība” neiedzimst, iedzimst potenciāls. Jo mācīties un strādāt spējīgāks suns, jo lielākas būs problēmas, ja viņš netiks nodarbināts (izārdīta māja, veiksmīgi bēgšanas mēģinājumi, trenkāti kaķi, raktas bedres ir tikai dažas problēmas). Tāpat nav divu vienādu suņu pat vienas šķirnes ietvaros- pašmāju Muhtars diez vai līdzināsies kaimiņa Reksim. Tāpēc ir svarīgi nopietni apdomāt vai pirktais suns ar "papīriem" ir tas, kas vajadzīgs- vai es vispār saprotu no kā un ko pērku? Un kas ir šķirne? Tas ne tuvu nav tikai izskats- ja nav īstu ciltsrakstu, nav nekādu garantiju, ka "labradoram līdzīgais suns arī uzvedīsies kā labradors".

Ja cilvēks neredz jēgu maksāt par "šķirni" vai pat ir gatavs adoptēt jau pieaugušu suni, vienmēŗ ir jāapsver iespēja doties uz patversmi un iepazīt tur mītošos četrkājus (jo ilgāk suns bijis patversmē, jo vairāk ir sācis uzvesties tā kā visdrīzāk uzvedīsies arī mājās). Iepriekš gan rūpīgi jāpārdomā, kāda uzvedība varētu sagādāt tūlītējas problēmas, (piemēram: nevajadzētu izvēlēties dzīvi saistīt ar īpaši nervozu (it sevišķi, ja tas ir liela auguma) suni, jo man ir mazi bērni) Tāpat svarīgi ir izvēlēties savām iespējām un vēlmēm atbilstošu suni (piemēram: haskijs nezvilnēs viens astoņas stundas dienā uz dīvāna, bet seniors (ar atsevišķiem izņēmumiem) neskries ikdienas desmit kilometru krosu).

Turpinājums sekos..

 .