Interesanti fakti:

Ir pierādīts, ka pat labāko sargsuņu pēcteči, kuri tomēr nekad nav veiksmīgi koduši (nav pašmācības vai treniņu ceļā apguvuši pārliecinošu uzbrukšanu cilvēkam) , atkāpsies, ja cilvēks pratīs pats uzbrukt pašpārliecināti un neatkāpties. (Vienu no videopiemēriem, varam skatīt uzklikšķinot šeit: VIDEO)

Pirmos uzbrukumus ar košanu suņi parasti izdara par sevi nepārliecinātiem vai bēgošiem upuriem, šo uzvedību var nostiprināt arī īpašas apmācības laikā. Tādejādi suns iemācās uzbrukt un turpmāk to darīs ar vien pašpārliecinātāk.

Suns var iemācīties kost arī komunikācijas laikā- kad tiek ignorēta ķermeņa valoda, rūkšana un cita bezkonflikta komunikācija, bet stress tikai vairojas, kā rezultātā suns izdara kampienu, kas liek beidzot stresoram atkāpties. Pat, ja suns pēc tam tiks sodīts, kampiens viņa atmiņā var palikt veiksmīgs un tāpēc visdrīzāk tiks atkārtots, ja ne ar to pašu cilvēku, tad citiem. Tāpēc daudz efektīvāk ir apmācīt izmantojot pozitīvā nostiprinājuma apmācību.

Jo biežāk suns ir kodis, jo lielāka iespējamība, ka viņš to darīs atkal un jau pārliecinošāk.


Svarīgākais: Novērst uzbrukumu vēl nesākušos:

Sākt ar sevi:

  • protot kontrolēt savu ķermeņa valodu un izzinot nomierinošos signālus, kurus suņi izmanto savā starpā, kā arī izmantojot tos, lai novērstu suņa vēlmi uzbrukt;
  • atmetot stereotipus par stāšanos ceļa malā (lielākajai daļai cilvēku tas sanāk ļoti asi un nedabīgi) vai nepieciešamību izskatīties lielam un draudīgam (tā nobiedēt var tikai bailīgos, bet īstu uzbrucēju tikai izaicināt), jo patiešām sevi tik labi kontrolēt var tikai profesionālis;
  • nemēģinot kontaktēties ar svešu suni, ja netiek pārzināti sākotnējie stresa signāli, kurus suns ar ķermeņa valodu var sūtīt, un nav skaidri zināma rīcība šādā gadījumā, jo ne vienmēr pirms kodiena atskanēs rūciens;
  • neprovocējot svešus suņus un mācot to nedarīt arī savam sunim, saviem bērniem un pat aizrādot apkārtējiem cilvēkiem, ja nepieciešams;
  • godīgi izvērtēt sava suņa īpašības (nesekojot stereotipiem par viņa šķirni, vecumu, dzimumu utt.), paredzēt reakciju un līdz ar to paklausību. Saskaņā ar izdarītajiem secinājumiem, nemitīgi uzlabot sava suņa uzvedību, sākot ar to kā viņš jūtas, nevis apspiežot nevēlamo uzvedību līdz tā eskalē;
  • pazīstot savu suni un apmācot viņu atbilstoši dzīves apstākļiem un prasībām, neizmantojot metodes, kuras paredz suni izaicināt un iebiedēt, jo pārāk bieži kodumi ir cietušā paša mājas suņu uzbrukuma rezultāts;
  • socializējot savu suni, lai viņš dabīgi prastu risināt konflikta situācijas mierīgā ceļā, jo ir pierādīts, ka atbilstoši socializēti suņi lielākoties izmanto tikai ķermeņa valodu, lai komunicētu;
  • neļaujot savam sunim patvaļīgi tuvoties svešiniekam (ne sunim, ne cilvēkam) pat, ja savs ir draudzīgs. Cienīsim citu vēlmi palikt netraucētam un justies drošībā. Tas ievērojami vairos iespēju, ka suns netiks pārprasts un svešais neuzbruks aizstāvoties;
  • protams, ievērojot likumus un, tos atgādinot, palīdzēt ievērot kārtību arī citiem!


Padarīt sevi nepieejamu:

Ja neesat pārliecināti par saviem spēkiem vai suns nepārprotami ir bīstams, ir jāizmanto katra iespēja padarīt sevi nepieejamu. Vienīgi, zemāk minētais ir jādara ar apziņu- ja cilvēks ir sācis mukt, tad viņš izskatās pēc medījuma sunim- medniekam un arī par sevi nepārliecinātam sunim tas var būt par iedrošinājumu uzbrukt. Tāpēc, ja cilvēks nav pārliecināts, ka paspēs aizbēgt līdz suns viņu panāks, labāk nesākt.

  • aizbēgt, ja ir kur bēgt un ieslēgties, “ietaisīties” (aizvērt aiz sevis durvis), ja ir kur ieslēgties;
  • uzkāpt vai iekāpt ja ir kur kāpt (piemēram, pārkāpt pār žogu vai iekāpt kādā automašīnā).

Atvairīt, jeb nedot iespēju iekost

Kad suns jau tuvojas un tikšanās nav izbēgama, ir svarīgi izturēties mierīgi un dabīgi, realizējot pirmā punkta ieteikumus, bet tomēr apsverot rīcību uzbrukuma gadījumā. 

  • Starp sevi un svešo suni novietot jebko. Tā var būt pat rokassomiņa vai ātrumā norauta jaka, kura saņems kodienu, jo būs tuvākais priekšmets uzbrukuma brīdī. Ja suns to tūlīt palaidīs, daudz līdzēts ar to nebūs, bet tomēr tās var būt pāris sekundes, lai izvēlētos turpmāko rīcību. Turpretim, ja suns kodienu neatlaiž, arī cilvēks var turpināt raut priekšmetu no suņa mutes, tādejādi motivējot suni to turpināt turēt, kas dos vēl vairāk laika glābšanās plānam. Svargi gan ir saprast, ka priekšmets ir jānovieto neuzkrītoši, lai suns netiktu izaicināts;
  • Ja priekšmets ir efektīvāks (velosipēds, lietussargs, slēpju nūja uc.), tad iespējamā uzbrukuma brīdī ir jāmēģina suni vairākas reizes ar to no sevis atgrūst, jo zaudējot pārliecību par saviem  spēkiem, viņš var sākt atkāpties. Bet kamēr ir iespēja, ka suns neuzbruks, jāturpina turēt priekšmets starp sevi un dzīvnieku, jo iztiekot bez konflikta ir lielāka iespējamība neciest;
  • Ja suņi uzbrūk grupā, galvenais uzdevums ir izvērtēt, kurš to dara visdrošāk un jākoncentrējas tieši uz viņa atvairīšanu, jo iebiedējot drošāko, pastāv lielāka iespējamība, ka arī pārējie atkāpsies.
  • Pastāvot reāliem draudiem par suņu uzbrukumu (piemēram, dzīvojot rajonā, kurā brīvi klīst agresīvi noskaņoti četrkājaiņi), ir vērts iepazīties ar likumā  (Ieroču aprites likuma IV nodaļa) noteikto kārtību par pašaizsardzības līdzekļu iegādāšanos un nēsāšanu (piemēram, elektrošoku vai piparu gāzes baloniņu).

Atbrīvot no kodiena:

Jeb izdarīt gandrīz vai neiespējamo, ja iekosts pašam. Cilvēki ir dažādi un ja vien pēc suņa kodiena, kas parasti cilvēkā izraisa šoku, ir vēl pietiekami spēki, lai kaut ko iesāktu, tas protams ir jādara. Bet turpmāk rakstītais gan vairāk noderēs gadījumos, kad suņi ir saķērušies savā starpā vai suns iekodis citam cilvēkam vai dzīvniekam un jūs esat atbrīvotāja lomā.

Vienmēr gan ir jāizvērtē iespēja vai svešais (iespējams, pat savs) suns pēc atbrīvošanas nemetīsies cīņā ar pašu atbrīvotāju. Ja pastāv šāda iespēja, un citi rīcībspējīgi cilvēki nav tuvumā vai citu iemeslu dēļ neiesaistās, jāsteidzas meklēt palīdzība, nevis jāriskē vienatnē.

Visas darbības suņu fiziskai kontrolēšanai ir jāveic maksimāli tālu no galvas, jeb žokļiem, jo suns pat ļaunu negribot, var pārkost no upura tuvākajā kustīgajā objektā- atbrīvotāja ķermeņa daļā.

  • pirmkārt jau atkal ir jāpadomā par savu suni un drošības labad jāiemāca komanda "Atlaid!" un jādara tas tik efektīgi, lai suns nekavējoties būtu gatavs atlaist visu, kas atrodas viņa mutē. Tas, iespējams, nenoderēs nekad, bet tomēr tā var būt tā viena reize, kurā situācija tiks ātri un efektīvi atrisināta ar šo vienu it kā nenozīmīgo prasmi un suns nekavējoties būs gatavs atlaist kādu, kuru saķēris. Tikai jārēķinās, ka tikai pilnībā šim pieprasījumam apmācīts suns, to pildīs tik emocionālās situācijās kā uzbrukums;
  • tautā visbiežāk dzirdētie un pielietotie līdzekļi kā sišana, kliegšana, speršana, ūdens gāšana uz galvas uc. būs efektīvi vien viegli ietekmējamiem suņiem, kuri nav īsti uzbrucēji;
  • ja iekosts pašam, pirmā pareizākā reakcija ir grūst sagrābto ķermeņa daļu suņa virzienā vai palikt nekustīgam, jo abas šīs reakcijas radīs četrkājainā vēlmi uz brīdi atbrīvot sakodienu. Kas gan parasti nozīmē tūlītēju pārkodienu, tikai dziļāku. Tomēr viena sekunde cietušā labā- ir vērts mēģināt, ja ir plāns kā rīkoties tālāk. Īpaši jau, ja atbrīvotāji ir vairāki, jo šīs sekundes laikā pārējie var suni atraut no upura. Arī divus saķērušos suņus var mēģināt grūst vienu otram virsū, lai izdevīgā brīdī atrautu (izmantojot satvērienu, kurš minēts zemāk);
  • lai nerastos plēstas brūces, tomēr vislabāk ir uzbrucēju un cietušo nofiksēt, lai liekas kustības neradītu papildus traumas. Uzbrucēju var gan saķert, bet ja tas nav iespējams (nav zināms vai suns nereaģēs ar uzbrukumu turētājam, piemēram), iestumt stūrī vai nogrūst pie zemes;
  • ja suns tur upuri un neatlaiž, efektīvākais veids kā atbrīvot sakodienu ir likt sunim līdz atlaišanas brīdim pazaudēt gaisu, tāpēc ja sunim ap kaklu atrodas ķēdīte, kaklasiksna vai atbrīvotājam pie rokas ir jebkas cits līdzīgs, to jānovieto stingri apkārt kaklam uzreiz aiz ausīm un suns jāpaceļ tā, lai priekškājas atraujas no zemes, ja darbības būs veiktas pareizi, dzīvnieks drīz sāks smakt un satvērienu atbrīvos;
  • šāds pats efekts gaidāms, ja pie rokas ir ūdens pudele vai labāk- divas. To saturu ir jāizgāž sunim rīklē (pudeles katru no savas puses  iegrūž zobos un saspiež, kas radīs slīkšanas sajūtu un viņš satvērienu atbrīvos);
  • ir pielietojamas vēl vairākas tehnikas, kuras palīdzēs atbrīvot suņa sakodienu, tāpēc papildus informāciju meklējiet pie sava trenera;
  • tikko kā izdevies atbrīvot uzbrūkošā suņa sakodienu, viņš ir jāizolē no jebkura iespējamā upura un jāmeklē profesionāla palīdzība tālākām darbībām. Ir jāaizmirst novecojušais uzskats, ka suns ir nekavējoties jāpāraudzina- jums jau ir problēmas, nevairojiet tās. Nekas nebūs nokavēts, ja profesionālis sāks apmācību rīt.


Nekavējoties sniegt medicīnisko vai jebkuru citu nepieciešamo palīdzību visiem cietušajiem, ieskaitot uzbrucēju, tai skaitā, darīt visu, kas vajadzīgs, lai uzbrucējs tiktu savaldīts un vairs nevienu neapdraudētu.


Ko nedarīt?

Ja ir izpildītas visas atvairīšanā minētās prasības, bet uzbrūkošo suni nav izdevies atvairīt, viņš visdrīzāk ir nopietns uzbrucējs, kuru neatbilstošas darbības tikai satracinās, nevis aizbaidīs, tāpēc ir vērts ievērot zemāk minēto:

  • Nekliegt! Tas īpaši attiecas uz sievietēm, jo sievietes kliedziens visbiežāk ir spiegšana, kas uzbrūkošo suni tikai satracinās;
  • Nesist! Šādu dzīvnieku nenozīmīgas papildus sāpes tikai motivēs vēl vairāk darboties un suns var sākt raut intensīvāk vai pat purināt upuri;
  • Neraut! Ja suns ir iekodies, raušana nodarīs tikai lielākas traumas cietušajam- pirms raušanas ir jāatbrīvo sakodiens! Kāpēc? Ja rausies upuris, suns arī raus savā virzienā un tas radīs plēstas brūces vai pat norautas ķermeņa daļas.
 .