Suns nav dāvana!

Mainīt svētkus pret rūpēm par suni?

Pat ja suns ir ilgi plānots un rūpīgi apsvērts lēmums, ievest četrkājaino draugu savās mājās tieši svētkos nozīmē to pašu kā nomainīt svētkus pret rūpēm par jauno draugu. Kāpēc? Tāpēc, ka suns, nokļuvis jaunā vidē, būs satraucies un, pat ja paņemtais suns jau ir pieaudzis, "blēņu darbi", jeb mācīšanās sadzīvot, ir neizbēgami. Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka lielākā daļa no "nerātnībām" suņiem, īpaši jau kucēniem, ir pilnīgi normāla rīcība. Uzvesties savādāk, protams, var suni iemācīt, bet tas ir process, kas prasa pacietību un laiku, kā arī uzmanību sunim, nevis svinēšanai.

Tomēr ja  esat gatavi nemitīgi pieskatīt svētku galdu (Čiept no gada kārumiņus neapmācītam sunim nav nekāds brīnums, jo "redzu pārtiku ir ēdu pārtiku" ir tīri instinktīva reakcija), neaicināt pārāk daudz ciemiņus (socializācija ir nepieciešama, bet tam ir jābūt patīkamam un pārdomātam procesam, kas nav apvienojums ar jaunas dzīvesvietas iepazīšanu!), ja nepieciešams,  palikt ar suni, kamēr citi svin (salūts, skaļi bērni, iereibušais Kārļonkuls var būt liels pārdzīvojums sunim, kuram jau tā viss apkārt ir svešs- neļaujiet rasties nepatikai, labāk suni nodalīt), paciest riešanu (liela daļa suņu satraukumā pastiprināti rej), menedžēt grauzšanu (kucēni grauž, jo tas ir viņu attīstībai nepieciešams, bet arī satraukti pieauguši suņi var grauzt), realizēt nepieciešamību regulāri doties ārā, lai tualetes apmācība būtu veiksmīga (šo ieradumu vajadzētu ierakstīt prioritāšu saraksta vienā no pirmajām vietām), novērst mantiņu sargāšanu no ciemiņu bērniem un īstenot citas nepieciešamās darbības, lai nevēlamā uzvedība netiktu atstāta novārtā, jo var attīstīt nevēlamus ieradumus? Tad aiziet- tomēr šīs ir vairākas brīvdienas, kuru laikā palīdzēt sunim iejusties jaunajā dzīvesvietā!


Nedāviniet suni citiem, ja neesat gatavi saņemt suni atpakaļ un rūpes uzņemties paši!

Suns nav tosteris vai mobilais telefons, kuru nolikt maliņā līdz brīdim, kad noderēs. Suns izmaina visu jaunā saimnieka dzīvi. Ne visi to grib. Dāvinātājam ir jābūt gatavam pašam uzņemties rūpes, ja viņš redz, ka ir izdarījis nepareizu izvēli, suni dāvinot. Īpaši, ja suns ir uzdāvināts bērnam- rūpes pieaugušajiem ir garantētas! Precīzs ir teiktais, ka dāvinot suni savam bērnam, tu uzdāvini viņu sev!

Bet vēl labāk- NEDĀVINIET SUNI. Ir simtiem citu dāvanu, kuras cilvēkus, ja tomēr neiepriecinās, tad vismaz neapgrūtinās. Lai četrkājaunā drauga izvēle paliek katra paša ziņā. Ja vēlaties, pārrunājat to ar savu draugu, palīdziet izvēlēties, palīdziet nogādāt mājās, palīdziet aprūpēt, bet neiegādājieties suni viņa vietā- katram pašam ir jāuzņemas šī atbildība!


Nemāciet bērniem bezatbildību- ja suns ir paņemts, tad uz visu viņa mūžu!

Visi ir dzirdējuši stāstus no sendienām par vecajiem cilvēkiem, kuri mūža nogalē, kad "labuma vairs nekāda, tikai problēmas", ragutiņās tika nogādāti mežā.. Laikam tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki tik izmisīgi vēlas saviem bērniem iemācīt atbildības sajūtu un spēju uzņemties saistības, kā arī no tām pēcāk neatteikties.. Bērni dara tā kā redz darām pieaugušos, nevis tā kā tiek mācīti. Labāk suni neņemt, nekā vēlāk pamest!


Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .