Ķermeņa valoda


Suņi runā, bet ar tiem, kuri prot "klausīties". Viņi komunicē nemitīgi un pārsvarā izmanto tikai ķermeņa valodu.

Zini sava suņa ķermeņa valodu! Tā ir vienīgā valoda, kurā suns runā katru nomoda brīdi nepārstādams. Ja sapratīsi, ko suns saka, tad negaidīta suņa rīcība sekos ļoti reti.

Bieži cilvēki saka, ka viņš iekoda nebrīdinādams- neatskanēja rūciens. Brīdis starp rūcienu un kodienu var būt nemanāmi īss. Lai gan suns var tā arī nesākt rūkt. Toties pirms tam noteikti suns ar savu ķermeni parādīja radušos diskonfortu, piemēram, strauji aplaizīja lūpas, pagrieza acis tā, ka redzami baltumi, žāvājās utt. Pamani priekšvēstnešus!


Kad vēlas izbēgt konfliktu

Uzmanīgs vērotājs ir pamanījis dažādus signālus kurus suņi dabīgi lieto, lai izbēgtu konfliktu.  Ja cilvēks savu suni saprot un respektē, tad šis ir brīdis, kad kaut ko mainīt, ja apstākļi paši par sevi neatrisinās, lai neattīstītos nevēlama komunikācija, piemēram, gadījumā kad suns sāk šādi komunicēt ar cilvēkiem. Ja situācija ir labi zināma, piemēram ģimenes suņu starpā un suņi respektē viens otru, šī ir valoda, kuru katrs var ar prieku vērot. Bet, ja tas ir jūsu mazais bērns, kurš apķēries sunim ap kaklu, šis ir īstais brīdis, lai situāciju atrisinātu un suni atbrīvotu, jo šī ir vienīgā stresu vēstošā komunikācija, kuru vēlaties ieraudzīt starp suni un bērnu.


Norvēģu suņu trenere Turid Rugaas ir uzrakstījusi lielisku grāmatu par konfliktu novērsošajiem signāliem, jeb "On Talking Terms with Dogs: Calming Signals", to varat atrast ietaicamās literatūras grāmatu sarakstā.


Aša aplaizīšanās

Piemēram, ašu aplaizīšanos, kuru suns nereti izdara brīžos, kad ar ēdienu tam ir mazs sakars. Tas notiek, kad cilvēks tuvojas suņa purniņam ar fotoaparātu, neveiklā draudzene uz atvadām apkampusi mīluli, atbilstoši socializēts suns ieraudzījis citu draudzīgi noskaņotu suni.

Lai gan suņa ķermeņa valoda vienmēr ir jānovērtē kopskatā, parasti šīs mēles kustības nozīmē, ka suns izjūt nelielu stresu, bet uzbrukt negrasās, vai vēl vairāk, cenšas konfliktu izbēgt, tāpēc signalizējot par saviem miermīlīgajiem nolūkiem. Norvēģu suņu trenere Turid Rugaas, apgalvo, ka suņu dabīgā vēlme vienam pret otru ir izbēgt no konflikta un šāda veida aša aplaizīšanās ir viens no otra suņa nomierināšanas veidiem. Tam savā veidā piekrīt arī amerikāņu izcelsmes suņu uzvedības speciāliste, doktore P.B. McConnell, kura šo nomierinošo efektu izskaidro tieši kā zīmi par miermīlīgiem nolūkiem, kuru lieto visbiežāk par sevi nepārliecināti suņi, kuri attiecībās ar citiem suņiem cenšas ieņemt padevīgu pozu, lai neizaicinātu uz sevi vērstu agresiju.



Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .