Kā suņi mācās?

Ir divi veidi kā veidojas un mainās suņa pieredzē balstītā uzvedība- pozitīvais un negatīvais nostiprinājums

Suņa apziņā uzvedība sakārtojas tajā, kura izdevās (pozititīva pieredze, kurā kaut kādā veidā sasniegts vēlams rezultāts) un tajā, kura ne (negatīva pieredze, kurā sasniegtais ir nevēlams, tāpēc nākotnē izbēgams vai citādi novēršams), no kā suns izdara secinājumus, jeb mācās, nākamajai tādai pašai vai līdzīgai situācijai. 


Pozitīvais nostiprinājums ir kādas uzvedības vēlamas sekas, kuras palielina konkrētās uzvedības biežumu

Uzvedība, kura ir nesusi sunim patīkamas emocijas (pozitīvais (+, jeb pievienotais) nostiprinājums), ja vien ir suņa piefiksēta, tiks atkārtota- to var pielīdzināt domājošai reakcijai, jo tā ir balstīta pieredzē, nevis instinktos. Prasmīgs, mērķtiecīgs cilvēks, kurš izmaiņām suņa uzvedībā velta daudz laika, ir spējīgs paveikt brīnumus, jo suņi ir pat spējīgi mainīt savu iedzimto reakciju, ja ir guvuši pierādījumu- cita uzvedība ir vērtīgāka. Vēl vairāk, pastāv teorija, ka ja suns kāda stimula ietekmē apzināti atkārto uzvedību vairāk kā 400 reižu un katru reizi gūst tai pozitīvu apstiprinājumu, tā kļūst par instinktīvu reakciju uz konkrēto stimulu. Tas nozīmē, ka turpmāk uzvedība būs automātiska sekos tai pozitīvais nostiprinājums vai nē. 


Negatīvais nostiprinājums ir kādas uzvedības sekas, kuras liek izbēgt iepriekšējo uzvedību, tādejādi palielināt citas uzvedības biežumu

Svarīgi vien ir saprast, ka uzvedībai nedrīkst sekot vilšanās (visu mūžu saņēmu kārumus par šo darbību un nu vairs ne), jo tad suns saņems  nepatīkamas emocijas, negatīvā (-, jeb atņemtais) nostiprinājuma neatņemamu sastāvdaļu, negatīvo (- +, jeb atņemts pozitīvais) sodu (negatīvais sods ir notikums, kura laikā suns nesaņem, ko vēlās un rodas vilšanās, kas ir negatīvas emocijas, tāpēc pieskaitāmas pie soda. Jāatgādina, ka sods ir jebkas sunim nepatīkams kā ietekmē viņš turpmāk var izvēlēties neatkārtot konkrēto darbību par kuru, viņaprāt, piedzīvojis nepatīkamās emocijas), tāpēc jau laicīgi apmācībā jāparedz atteikšanās no papildus apbalvojuma to aizstājot ar cilvēka- līderauzmanību, kas pozitīvajā apmācībā ir sunim ļoti vērtīga, bet sarežģījot apmācību, arī šāda uzmanība pakāpeniski netiek sniegta, jo uzvedība kļūst par dabisku. Otrs soda veids kā rezultātā rodas negatīvais (-, jeb atņemtais) nostiprinājums ir pozitīvais (+, jeb pievienotais) sods, kas sevī ietver stimulu kā rezultātā suns izjūt diskomfortu vai bailes.


Negatīvais nostiprinājums- ar vienu sodu nekas nebeidzas- mācību process būs krietni garāks

Uzvedība, kura ir nesusi kaut ko nevēlamu, bet pats svarīgākais, tiešām ir asociēta ar negatīvajām sekām, tiks izbēgta. Bet, ja suns ir kaut kā rīkojies, pat ja asociējis to ar nepatīkamajām sekām, tas nenozīmē, ka viņš ir sapratis, ko nākamreiz darīt savādāk. Nevēlamas sekas, jeb sods, lielākoties rada stresu, kas liek sunim nākamreiz rīkoties tikpat instinktīvi, tikai emocionālāk, jo viņš piedzīvo bailes vai nepatiku no iespējamā nevēlamā iznākuma un neziņas kā to izbēgt. Suns koncentrējas uz iespēju saņemt sodu un kā to izbēgt, nevis uz vēlamo rīcību (jo tā arī nav saņēmis apmācību, lai vispār zinātu kāda tā ir)- tā arī ir lielākā atšķirība starp pozitīvu apmācību un pārējiem mācīšanās veidiem. Atšķirība viena, bet sekas neskaitāmas.
Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .