Uzvedība

Negatīva ietekme, jeb stresa avoti

Jo mazāk suns savā ikdienā piedzīvos nekontrolētu (mācību procesā neatrisinātu) stresu, jo mierīgāks un vieglāk kontrolējams viņš būs. Negatīvā ietekme ikdienā nereti liek sunim zaudēt paškontroli un rīkoties instinktīvi un saimniekam nepieņemami.  (Piemēram: medību instinkts līdzīgi kā bailes liek sunim asinīs pieplūst adrenalīnam, tādejādi padarot viņu gatavu cīņai, nevis iemācītai uzvedībai)

Ilgstošs stress ne tikai rada uzvedības, bet var veicināt arī veselības problēmas.

Ārējie, jeb vieglāk novēršamie stresa avoti ir tie, kuri ne tikai fiziski (slikti dzīves apstākļi, fizisks sods, bailes), bet arī morāli (uzbrūkoša attieksme no saimnieka, draudi no cita dzīvnieka vai cilvēka, medību instinktu attīstošas spēles, suņa emocionālajai gatavībai neatbilstoši notikumi) ietekmē suni un viņa spēju adekvāti justies, līdz ar to arī uzvesties un attīstīties.

Pie iekšējiem pieder tādi kā, piemēram, slikta fiziskā pašsajūta, sāpes, bads, slāpes utt..

Nereti atbrīvot suni no ciešanām vai vismaz atvieglot suņa stāvokli var mazinot ārējo avotu ietekmi un, ja nepieciešams, tikai tad sakārtojot iekšējo. Vairāk par stresa menedžmentu lasāt šeit.


Suņa īpašības

Katrs suns, pat vismazākais kucēns nāk ar savu “bagāžu”. Tas ir īpašību kopums, kas ir gan iedzimis no senčiem (šeit varam runāt arī par šķirnes īpatnībām), gan dzīves (pat visīsākās) laikā iegūtapieredze, kura spēlēs lomu tālākajās kucēna izvēlēs. Arī tas kā suns jūtas nereti ir atkarīgs tieši no konkrētā suņa personības. Gudrs cilvēks ir spējīgs šo “bagāžu” ietekmēt sev nepieciešamajā virzienā.

Iedzimt var potenciāls veikt konkrētas darbības (iet pa pēdām, sadarboties ar cilvēku, agresīvi aizsargāt savu īpašumu utt.), bet tieši uzvedība (būt labam pēddzinim, būt paklausīgam sunim, būt labam sargam), jeb kā darīt to, kas ir iedzimts, suns iemācās pieredzes ceļā. Vai nu tā ir mērķtiecīga apmācība vai nejauši iegūta pieredze, bet tā ir nepieciešama, lai suns varētu izmantot pilnvērtīgi savu iedzimtību.

Tajā pat laikā, ja suns ir attīstījis savus iedzimtos instinktus, tos nav iespējams vairs noslāpēt. (Piemēram: Vienīgais, kas atliek suņa, kurš sācis kost kaimiņu kaķus,  saimniekamn ir uzsākt rūpīgu un sistemātisku apmācību, kura balstīta suņa izvēlē, bet cerēt, ka suns pats darbību aizmirsīs, ir naivi.)

Impulsīva rīcība: Iedzimtu (reflektīvu) (piemēram: medību instinkta aktivitāte, reakcija apdraudējuma gadījumā) un līdz refleksa līmenim iemācītu (reakcijas, kuru izpildījums iemācīts tik automātiski, ka kļuvis par dabisku- galvenā pazime, suns to dara nedomājot) uzvedību kopums.

Domājoša rīcība: Iedzimtības rezultātā ir atkarīgs, cik ļoti konkrētais suns ir spējīgs pielāgoties, tātad arī sadarboties- rīkoties pamatojoties uz pieredzi, nevis instinktiem. Pieredzes rezultātā iemācīta uzvedība ir domājoša rīcība. Pie domājošas rīcības pieder arī paškontrole, kas nozīmē apzināti izvēlēties rīcību, kura neatbilst instinktīvajai.

Domājoša rīcība ir vienmēr mainīga, tāpēc suns ir gatavs mācīties līdz pat mūža galam. Protams, svarīgi ir izvērtēt visus faktorus, kuri var tam traucēt, bet elementārus uzlabojumus ikdienas procesiem ir iespējams veikt vienmēr.

Kā viņš jūtas:

Lai arī mēs nekad nevarēsim uzzināt, kas tieši notiek suņa prātā, arī viņš spēj izjust tādas cilvēkam saprotamas emocijas kā prieku, bēdas, dusmas (Piemēram: kad suns ar ķermeņa valodu izrāda prieku, viņa asinīs pieaug dopomīna līmenis- tas ir zinātniski pierādīts).

Lai arī cik pretrunīgi tas nešķistu, pat aktīvāko suņu mērķis ir miers. (Piemēram;: Lai enerģiskie to sasniegtu, viņiem ir jāiztērē uzkrājusies enerģija, tāpēc viņi ar lielāko prieku iesaistās aktivitātēs. Vai iedzimto īpašību dēļ viņi nav spējīgi nereaģēt uz apkārt notiekošo- viņiem ir jāiesaistās.) Miers nozīmē apkārt esošās vides sakārtošana un problēmu atrisināšana un savu vajadzību nodrošināšana. Ja suns ir pilnībā apmierināts, viņš ir mierīgs.

Tas kā suns jūtas ir atkarīgs ne tikai no tā kāds konkrēti viņš ir, bet arī no pozitīvās un negatīvās ietekmes. Un tieši tam kā suns jūtas nereti ir vislielākā nozīme, kad nepieciešams izprast un veidot viņa uzvedību.

Kāds ir konkrētais suns (cik izturīgs pret stresa ietekmi), ir liela nozīme tajā, cik ļoti mainās viņa sajūtas ietekmes rezultātā. Bet tajā pat laikā, suņa spēju nezaudēt stabilitāti var gan uzlabot (klasiskā kondicionēšana), gan pasliktināt (ilgstoša negatīvā ietekme).

Arī apmācības veids var noteikt to kā suns jūtas. Pat ja suns ar varu tiks iemācītes rīkoties pretēji tam kā viņš jūtas (apmācības metodes, kuru pamatā ir sods), neapmierinātība izpaudīsies citās dzīves sfērās. Turpretim apmācības metodes, kuras neizmanto sodu un kuru pamatā ir pozitīvais nostiprinājums, iemāca sunim GRIBĒT klausīt un rīkoties vēlami, tātad suns jūtas apmierināts (iegūst mieru) ar paveikto un cita nevēlama rīcība neparādās.

Pozitīva ietekme, jeb saimnieka atbildība

Zināšanas par Manu Suni darbībā : Visa veida objektīva novērtēšana un pielietošana (iedzimto īpašību izzināšana, veselība, barošana, kopšana, intelektuālais, paškontroles un sadarbības līmenis utt.)

Nekad nevar zināt, kas notiek indivīda "galvā" (nav svarīgi- cilvēka vai dzīvnieka), tātad mums ir jāvērš uzmanība tikai un vienīgi uz to, ko var izpētīt- uzvedību. /Patricia McConnell/

Ir svarīgi prast “klausīties”, ko saka suns, jo viņi reti runā skaļi un parasti tikai tad, kad klusi nav sadzirdēti. Nereti cilvēki tā vietā, lai saprastu suni, projecē viņā savas tā brīža sajūtas.

Tikai objektīvi novērtēts suns ir pozitīvi ietekmējams.

Nepieciešamā aprūpe: Laicīgi un atbilstoši nodrošināta medicīniskā palīdzība, barošana, kopšana un apkārtējās vides pielāgošana.

Nepieciešamā slodze: Manam Sunim atbilstoša, sabalansēta intelektuālā, fiziskā un emocionālā slodze.

Atbilstoša apmācība: Izvēlētas atbilstošas apmācības metodes, kuras nevairo negatīvo ietekmi (stresu), bet attīsta konkrētā suņa  dzīves apstākļiem un uzdevumiem (dzīve ģimenē, pastaigām pilsētā, uzvedību veterinārārsta apmeklējuma laikā utt.) nepieciešamo uzvedību.

Liela nozīme ir attīstīt tieši domājošo rīcību, jo tā atbild par suņa spēju pielāgoties apkārtējai videi. Domājoša rīcība, jeb pieredzes laikā izveidotā, palīdz kontrolēt instinktīvo, tieši kura visbiežāk ir nevēlamās, jeb problēmuzvedības pamatā. Pie tam, ja cilvēks apzinās sava suņa iedzimtību, viņš ir spējīgs organizēt apmācību tā, lai novērstu iespējamas problēmas. Ja cilvēks ir iegādājies medību suni, bet zina, ka nav ieinteresēts izmantot suni tā selekcijas mērķim, bet gan kā kompanjonu, tad labākais, ko viņš varētu darīt kontroles nodrošināšanai ir novērst iespējamo medību instinkta attīstību.

Turpināšana attīstīt suņa izturību pret negatīvo ietekmi un spēju adekvāti reaģēt adekvāti pat negaidītajās situācijās.


Bailes vai citas pārlieku sakāpinātas emocijas suns var izrādīt četros iedzimtos veidos

Parasti, runājot par iedzimtību un emocijām, tāpat kā cilvēkiem arī suņiem, pirmkārt min temperamenta tipu, lai izprastu izturību pret stresa ietekmi, jo no tā atkarīgs vai suns vispār tiks stresa ietekmēts un tātad arī reaģēs. Reaģēšanas veidi var mainīties mainoties videi vai iegūstot jaunu pieredzi (arī apmācību), kā arī vienam sunim var būt vairāku veidu izpausmes:

1.sastingt- parasti novērojams pirms cita no veidiem, bet dažreiz sastigums var būt ilgstošs (paliekot vieni šie suņi gulēs, trīcēs, siekalosies, iespējams sāks apsēstu sevis laizīšanu vai ķepu graušanu, slēpsies utt. Šos suņus, ja pareizi apmāca, būs visvieglāk pieradināt palikt būrī, jo viņu dabīgā vēlme ir paslēpties un nogaidīt līdz stresa izraisošie apstākļi pāries);

2.aizbēgt- pasīvs un viegli atpazīstams veids (ir suņi, kuri šādi izturās bēgdami prom no mājām vai par katru cenu mēģinādami izkļūt no telpas, kur ir ieslēgti, kad paliek vieni (parasti tiek skrāpētas un grauztas ārdurvis un iespējams, pat izsisti logi). Viņiem pirmkārt ir jānovērš iespēja aizbēgt, jo tieši šī būs pirmā reakcija uz iespēju, ka saimnieki devušies prom);

3.uzbrukt- aktīvs sevis pasargāšanas veids, kurš nereti un maldīgi tiek saistīts ar drosmi, niknumu utt. (šie suņi visdrīzāk izmisīgi bez iemesla ries un lēks logos vai histēriski “sargās sētu” un nezinātājam tas liksies kā labs sarga instinkts, kas daļēji arī tā tiešām ir, bet atgriežoties saimniekam, suns paliks mierīgs. Viņi ir arī lieli demolētāji, jo vēlme uzbrukt no bailēm būt vienam, parasti mijās ar hiperaktivitāti.);

4.kļūt hiperaktīvam- baiļu brīdī suņa asinīs pieplūst adrenalīns, kuru suns instinktīvi dedzina darbojoties (te nu redzam iemeslu izārdītajai mājai, sagrauztajām kurpēm, noplēstajiem aizkariem utt.).


Uzbrukt, jeb rīkoties agresīvi

Agresija var norisināties vides, arī saimnieka ietekmē. Populārākais veids kā saimnieka ietekmē suns kļūst agresīvs ir neapzināta mīluļa nostādīšana situācijā, kurā viņam nav izvēles izmantot kādu citu reaģēšanas veidu. Pārsvarā tas notiek turot suni īsā pavadā brīdī, kad sunim tuvojas cits suns vai kāds cits stresa avots. Tas izslēdz mīlulim iespēju izmantot dabīgo ķermeņa valodu, tādejādi arī palielinot iespēju, ka otrs suns reaģēs agresīvi. Ja brīdī, kad suns sāk reaģēt nevēlami, saimnieks visai strespilnajai situācijai pievieno sodu, tad stress un negatīvās emocijas konkrētajā situācijā tikai palielinās un bieži vien kā pirmā asociācija, kas liek to paredzēt ir pavadas nospriegošana.

Agresija kā baiļu aktīvā izpausme: Bez bailēm nebūtu drosmes, bez bailēm drosmei nebūtu jēgas.

Agresija, ko izraisa vilšanās

Agresija pārāk liela uzbudinājuma gadījumā ir tas veids, kurš visvieglāk ir atrisināms tieši pievēršoties stresa menedžmentam un tikai tad apmācībai, jeb operantajai kondicionēšanai. Ir zināms, ka stresa avoti summējas, jeb katrs nākamais nozīmē tikai vēl lielāku stresu. Jo lielāku stresu suns piedzīvo, jo vairāk tas viņu tuvina kādai no iedzimtajām reakcijām (skatīt augstāk), kuras var izpausties ne tikai baiļu, bet jebkurā emocionālā situācijā.

Agresija, kura norisinās medību instinkta ietekmē

Iemācītā agresija, jeb agresija, kā darbība, kura jau sevi ir pierādījusi kā veiksmīgu.



Pabeigts raksts sekos drīz..

Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .