Cilvēkam kontrolējamie resursi

Iemācītie (kondicionētie) un cilvēkam noderīgie resursi

Tie nav resursi, kuri pastāv paši par sevi. Tiem nav nekādas vērtības, ja tiem to nepiešķir. Iemācītie, jeb zinātniski sakot, kondicionētie resursi ir jebkas, kas sunim liek saprast, ka sekos primārais, jeb instinktīvi vērtīgais resurss.


Uzmanība un klātbūtne

Ja cilvēks sevi pierāda kā visu primāro resursu avotu, nav nekā vērtīgāka par uzmanību. Tas paralēli var būt klupšanas akmens tradicionālo metožu piekritējiem, jo sava uzmanība ir jāprot kontrolēt- suņa apsaukšana vai verbāla koriģēšana vienmēr pirmkārt nozīmē uzmanību (sunim, kam saimnieka uzmanība ir vērtīga, pirmā reakcija būs "O, Uzmanība!" un tikai tad nojausma, ka tā ir ar negatīvu pieskaņu)

Uzmanība un klātbūtne nav resurss, kuram vienmēr ir jāseko primārajam uzvedības nostiprinātājam (barība, medīšana utt.). Ja saimnieks lielākoties savu uzmanību un klātbūtni izmanto ar sunim saprotamu pozitīvu noskaņu, tad šis resurss tiek "uzlādēts" ar primāro resursu un īpaši jau šķirnēm, kuras radītas sadarbībai ar cilvēku (vācu, aitu suņi, borderkolliji utt.) tas nozīmē nostiprināt savu uzvedību pateicoties uzmanībai vai klātbūtnei vien. Tādām šķirnēm kā piemēram basenži, haskijiem, akitām, cilvēka uzmanība un klātbūtne nemitīgi ir jāsaista ar primāro resursu iegūšanu, jo viņi ir radīti patstāvīgam darbam bez cilvēka iejaukšanās, ne sadarbībai, tāpēc uzmanībai un klātbūtnei ir nenozīmīga vērtība.


Atļauja

Atļauja ir kā durvis uz visu vērtīgo, vismaz tā tam būtu jābūt, lai suns varētu saprast, ka tikai caur sadarbību ar cilvēku var iegūt to, ko vēlas.



Primārie resursi

Vēlamie resursi var mainīties mainoties situācijai.


Pārtika vai kārumi- tik mazi garšīgas pārtikas gabaliņi, ka suns jūt to garšu, bet pirms norīšanas nav spiests košļāt

Ir suņi, kuri par jebkādu pārtiku būs priecīgi un gatavi "darīt", tad cilvēka svarīgākais uzdevums ir saglabāt suņa svaru normas robežās un vērot, lai barošanā izvēlētā pārtika nesāktu nelabvēlīgi ietekmēt suņa veselību.

Tajā pat laikā ir tādi suņi, kuriem kārumi ir īpaši jāpiemeklē un jāgatavo vai pat jāsamazina ikdienas barības norma, lai viņus ieinteresētu.

Tomēr par spīti tam, ka nereti cilvēki apgalvo, ka "mans suns kārumus neņem", visbiežāk cilvēks kļūdās, mēģinot sunim kārumu "iemānīt" pārāk emocionālā situācijā, kā rezultātā suns nav spējīgs interesēties par kaut ko citu kā vien traucēkli- tāpēc atsakās.


Mantas

Spēlēšanās ar mantu, jeb medību instinkta izmantošana

Sporta un darba suņiem ļoti bieži tiek attīstīts medību instinkts, spēles ar mantu laikā imitējot medības, lai palielinātu interesi par darbu, uzstāšanos padarītu dinamiskāku, noteiktu darbību paveikšanu ātrāku utt. Tas ir iespējams, jo sunim, kurš noskaņojas medīt, asinīs pieplūst adrenalīna deva, kura liek būt gatavam reağēt aktīvi un cīnīties.

Kāpēc tas varētu nepatikt saimniekam, kurš vienkārši vēlas nodrošināt sunim intelektuālo slodzi vai iemācīt ko jaunu? Suns, kurš ir gatavs medībām, parasti reağē emocionāli- mazāk domā, bet vairāk dara, pasliktinās suņa paškontrole un koncentrēšanās uz uzdevumu, bet visa centrā ir jautājums "Kā tikt pie medījuma?" Pie tam suns, kurš tiek apbalvots tieši ar mantu gan no pašas nodarbības nogurst mazāk, gan nākamo sagaida ar lielāku stresu- uzdevums suni padarīt mierīgāku neizdosies. Tāpat būs suņi, kuri attīstoties medību instinktam to var arī novirzīt uz citu dzīvnieku, priekšmetu vai pat cilvēku medīšanu.

Kopumā, ir nopietni jāapsver, kas tieši jums liek izvēlēties attīstīt savam sunim vēlmi enerğiski dzīties pēc mantas, jo viņaprāt, tās ir medības. Par spīti uzskatam, ka tas suni mohurdina (var būt sākumā tā ir, bet suņa fiziskā izturība uzlabosies) suns paliks enerğiskāks, nervozāks, saasināsies viņa reakcija- tas viss ir risināms un kontrolējams, bet vai jums to vajag?


Mīļās mantas zelēšana vai turēšana zobos


Komforts

Jeb individuālo vajadzību nodrošināšana.


Turpinājumā vēl...

Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .