Problēma palikt vienam- atšķirtības trauksme

Bailes ir īstas un nekontrolējamas

Ļoti liela daļa suņu mēdz pastrādāt lielākus vai mazākus “blēņu darbus” (graušana, plēšana, rakšana, skrāpēšana, riešana, urinēšana vai pat smagākos gadījumos caureja un vemšana) laikā, kad tiek atstāti vieni paši. Iemesli var būt dažādi, bet ja šāda uzvedība ir novērojama tikai, kad neviena vai tieši saimnieks nav mājās, tad iespējams, cēlonis ir paniskas bailes brīžos, kad suns ir atšķirts no savējiem, jeb “atšķirtības trauksme”. Tā kā suns ir ļoti sociāla būtne šī ir ļoti bieži sastopama problēma. Piemēram, ASV tika izdarīts pētījums, kurš apliecināja, ka no šāda veida problēmas cieš 17% no 78 milioniem tur esošo suņu.

Lai gan izpausmes atšķirtības trauksmei ir visdažādākās, psiholoģiskais pamats ir tas pats. Baiļu un trauksmes hormonālos un neiroķīmiskos procesus, kurus izraisa izsauktās emocijas, nav iespējams kontrolēt ar prātu pat ne cilvēkiem, kur nu vēl suņiem (ja esat sastapies ar kādu no cilvēku starpā sastopamajām fobijām, jums ir skaidrs par ko ir runa). Nav iespējams sunim saprotamā veidā ar vārdiem paskaidrot, ka saimnieks drīz atgriezīsies, tāpēc suns nav spējīgs paciesties vai "saņemties"- viņa bailes palikt ir īstas. Tāpēc arī visas reakcijas un prombūtnes laikā padarītais ir tikai instinktīva reakcija- apzinātām blēņām ar to nav sakara. Koncentrēšanās uz sekām, nepievēršoties cēlonim, neko neatrisinās.

Suņu treneru visu pastāv mīts, ka atšķirtības trauksme nav novēršama, tāpēc jāmācās ar to sadzīvot. Suņi tiek izolēti būros, tukšās telpās vai vēl ļaunāk- pieķēdēti. Viņi turpina piedzīvot milzīgu stresu, lai gan saimnieks mantiskos zaudējumus sev ir mazinājis. Ilgstošs stress vienmēr atstāj ietekmi uz dzīves kvalitāti, uzvedību kopumā un beigās arī veselību. Neticēsim mītiem- arī šī problēma ir atrisināma. Atrisināma- tā ir labā ziņa. Tomēr sekošana menedžmenta stratēģijām, nepieciešamo tehnaloģiju izmantošanai, ja nepieciešams, medikamentu izmantošanai un spēt sekot uzvedības modifikāciju plānam ir gana sarežģīti un pats galvenais- process nedrīkst tikt pārtraukts (pretējā gadījumā viss būs jāatkārto no jauna). Lai pilnībā apmācītu suni palikt vienam, iespējams, vajadzēs līdz pat gadam nopietna darba. Bet sākuma plāns paredz, iespējams, pat vairākas nedēļas neatstāt suni vienu vispār.

Bailes suns var izrādīt četros iedzimtos veidos

Šie veidi var mainīties, mainoties videi, vai iegūstot jaunu pieredzi (saimnieka organizēta pieredze- apmācība), kā arī vienam sunim var būt vairāku veidu izpausmes:

1.sastingt- parasti novērojams pirms cita no veidiem, bet dažreiz sastigums var būt ilgstošs (paliekot vieni šie suņi gulēs, trīcēs, siekalosies, iespējams sāks apsēstu sevis laizīšanu vai ķepu graušanu, slēpsies utt. Šos suņus, ja pareizi apmāca, būs visvieglāk pieradināt palikt būrī, jo viņu dabīgā vēlme ir paslēpties un nogaidīt līdz stresa izraisošie apstākļi pāries);

2.aizbēgt- pasīvs un viegli atpazīstams veids (ir suņi, kuri šādi izturās bēgdami prom no mājām vai par katru cenu mēģinādami izkļūt no telpas, kur ir ieslēgti, kad paliek vieni (parasti tiek skrāpētas un grauztas ārdurvis un iespējams, pat izsisti logi). Viņiem pirmkārt ir jānovērš iespēja aizbēgt, jo tieši šī būs pirmā reakcija uz iespēju, ka saimnieki devušies prom);

3.uzbrukt- aktīvs sevis pasargāšanas veids, kurš nereti un maldīgi tiek saistīts ar drosmi, niknumu utt. (šie suņi visdrīzāk izmisīgi bez iemesla ries un lēks logos vai histēriski “sargās sētu” un nezinātājam tas liksies kā labs sarga instinkts, kas daļēji arī tā tiešām ir, bet atgriežoties saimniekam, suns paliks mierīgs. Viņi ir arī lieli demolētāji, jo vēlme uzbrukt no bailēm būt vienam, parasti mijās ar hiperaktivitāti.);

4.kļūt hiperaktīvs- baiļu brīdī suņa asinīs pieplūst adrenalīns, kuru suns instinktīvi dedzina darbojoties (te nu redzam iemeslu izārdītajai mājai, sagrauztajām kurpēm, noplēstajiem aizkariem utt.).

 

Notiekošo organizēt un bailes novērst- tikai saimnieka atbildība

Jāatcerās, ka suns vienmēr izvēlēsies darīt to, kas viņam:

1.instinktīvi liksies nepieciešamais ceļš uz labāko risinājumu;

2.pieredzes rezultātā ir pierādījies kā labāks risinājums nekā instinktīvais (PIEREDZI SAIMNIEKS VAR ORGANIZĒT UN PIELĀGOT SEV VĒLAMAJAI).

 

Lai suns spētu ilgstoši palikt viens un nesagādāt problēmas, viņam ir jābūt:

1.Nodrošinātam- suņa vajadzības vienmēr saimniekam, kurš grib sagaidīt no četrkājainā drauga adekvātu rīcību un veiksmīgu apmācību, ir pirmajā vietā:

-svaigs ūdens;

-atbilstoša barošana;

-atbilstoša aprūpe;

-piemēroti dzīves apstākļi;

-sabalansēta slodze.


2.Pieradinātam- suns palikšanai ir jāsagatavo pakāpeniski: sākumā īsiem un vienmēr patīkamiem laika posmiem. Sunim par laiku vienam ir jādomā kā “labas lietas notiek, kad saimnieks ir prom un te, kur esmu atsāts”. Vienmēr ir jāvēro konkrētais suns, lai saprastu, cik ilgi viņš ir gatavs palikt viens un būt ar to mierā.

-Būt ar to mierā ir atslēgas vārdi. Ja suns nervozē jau no tā brīža, kad jūs no vienas istabas pārejat uz citu un vienmēr protestē, ja netiek jums līdz, tad tas ir

īstais brīdis ar kuru sākt. (Piemēram: novietojiet starp istabām maziem bērniem paredzētos vārtiņus un suni atstājat ar rotaļlietu, kas piepildīta ar kārumiem (tā var būt daļa no dienas barības normas- lai neiejauktos veselīgas ēšanas paradumos). Viņš jūs redz un dzird, bet tomēr nevar sekot. Un kālab sekot, ja ir forši tepat- bez saimnieka, bet ar kārumiem? Jūsu uzdevums ir atgriezties tad, kad suns vēl ir aizņemts un priecīgs, nevis sācis jau nervozēt. Kad suns ar prieku ir gatavs saņemt bumbu un palikt, speriet nākamo soli uz lielāku atšķirtību.

Arī sunim, kuram nav redzamu problēmu palikt vienam vai audzinot kucēnu, preventīvos nolūkos nāks tikai par labu šādi patīkami atšķirtības brīži. Pat tad, ja "mums mājās vienmēr kāds ir" vai saimnieks ir gatavs no suņa nešķirties ne uz sekundi, suns, kurš ir iemācīts būt viens ar prieku, būs nodrošināts neparedzētiem notikumiem- (piemēram, pēkšņa saimnieka slimība, kuras laikā sunim jādzīvo citur un jāpaliek vienam).

-Prom došanās un atgriešanās bez liekām emocijām palīdzēs arī sunim “būt uz zemāka viļņa”. Varat suni it kā starp citu noglaudīt un viņam uzsmaidīt, bet apkampšanās vai kopīgas dejas rituālus atstājiet brīžiem, kuri nekādi nav saistīti ar saimnieka prombūtni. Suņi komunikācijai lielākoties izmanto ķermeņa valodu, tad nu “runājat viņu valodā” un sakiet “Es biju prom, kas tur liels?” vai “Es eju prom un esmu pilnīgi mierīgs par to- tev ar tādam jābūt!”

-Pieradiniet suni mīlēt jūsu projām došanās rituālu. Suns, kurš patiešām uztraucās, kad saimnieks ir prom, sāks uztraukties jau tad, kad pamanīs pazīmes, kuras liecina, ka ir laiks atvadīties (labākā mēteļa uzvilkšana, atslēgu žvadzināšana utt.), tāpēc uz prom došanās brīdi jau būs satraucies pamatīgi. Atpazīstiet šīs satraucošās pazīmes un ikdienā padariet tās par pazīmi tam, ka tuvojas kaut kas labs. Piemēram: Pažvadziniet atslēgas un iedodiet kārumu, uzvelciet mēteli un pametiet mantiņu utt. Jo biežāk pierādīsiet, ka šīs ir pazīmes, ka tuvojas kaut kas foršs, jo mazāk suns būs uztraucies, kad patiešām liksiet mantas, lai aizbrauktu.


3.Nogurušam- ikdienā (tieši pirms palikšanas sunim ir jābūt īpaši nogurdinātam) saņēmušam sabalansētu un pielāgotu slodzi:

-intelektuālo;

-emocionālo;

-fizisko.

Jo regulārāk suns tiek atbilstoši nodarbināts, jo mierīgāk uztvers nepieciešamību paciesties un neiztērētā enerģija nepārvērtīsies stresā.

Lielu uzmanību pievērsiet tieši paškontroles (komandas, kuras liek pagaidīt) attīstīšanai.

Tieši nepietiekami nodarbināti suņi var sākt sev “darbiņus” domāt paši- grauzt, rakt, bēgt no mājām utt. Tādiem suņiem bailes nav iemesls, bet gan garlaicība.

4.Nodarbinātam- kaut kādā mērā tomēr sunim stress, paliekot bez saimnieka, būs jāpiedzīvo, jo lielākā daļa mūsu suņu nevar iedomāties neko labāku kā sekot mums. Pētījumi liecina, ka tieši pirmās 30 minūtes bez saimnieka tiem, kam tā ir liela problēma, ir nozīmīgākās tajā kā tiks pavadīts pārējais laiks. Bet labākais veids kā par stresu aizmirst un to pārstrādāt ir darbība:
-Ēšana nomierina ne tikai cilvēkus. Un tas ir universāls- gandrīz vai visiem suņiem paredzēta nomierināšanās līdzeklis. Ar mitriem kārumiem piepildītas un pēc tam sasaldētas (ilgākai nodarbei) speciālās (lai suns tās nevarētu sagrauzt un norīt) rotaļlietas ir ideālākais veids kā nodarbināt suni stundām ilgi un visi mūsdienu zooveikali ir ar tām pārpildīti!





-kompānija: cits cilvēks (ir cilvēki, kuri piedāvā staidzināšanas vai viesnīcas pakalpojumus suņiem), suns vai pat kaķis var palīdzēt nejusties vienam. Bet atkal, jāņem vērā konkrētā suņa vajadzības- kompānijai ir jābūt sunim patīkamai;

-“baltās skaņas”, kuras gan nomāks satraucošus trokšņus no ārpasaules, gan atgādinās par jūsu čalošanu, esot mājās (televizors, mūzika- ir pat speciāli suņu nomierināšanai paredzēti ieraksti);

-uzdevums: ir suņi, kuri labprāt pieskata sev uzticēto teritoriju. Ja jūsu suns ir viens no tiem un jūs varat atļauties savam sunim ļaut brīvi riet (vai tuvumā nav klusumu mīloši kaimiņi un vai tas, ka suns būs iemācījies riet, kad pats uzskata par vajadzīgu, netraucēs jums, kad būsiet mājās), atstājiet viņu vietā, kur viņš redz apkārt notiekošo (sētā, voljērā, mājā ar caurskatāmiem logiem). Bet lai uzticētu sunim šādu uzdevumu, viņš ir jāpazīst un jāsaprot vai palikšana vienam vietā, kurai var tuvoties kas svešs, viņam nebūs pārāk liels papildus stress, kas izraisīs papildus problēmas.

 

5.Videi ir jābūt sagatavotai konkrētā suņa vajadzībām:

5.1.Drošai- sunim labi un jums pašam miers prombūtnes laikā

-Lai sunim nebūtu iespēja iekļūt pie kaut kā nevēlama (neatstāt neko “sunim pa zobam”) vai izkļūt (nodrošiniet vidi pret bēgšanas mēģinājumiem) no sev drošās vides (sētas nodrošināšanai lieliska iespēja redzama attēlā);


-arī sunim ir jājūtas droši. Suņi, kuri piedzīvo bailes, palikdami vieni un arī ikdienā uz daudz ko reaģē nedroši, lielākoties jūtas drošāk slēgtās, sev patīkami pazīstamās telpās, kurās nav dzirdami pēkšņi trokšņi vai redzamas svešas, tuvojošās personas (dažreiz tiek ieteikts lietot būri);

5.2.Aprīkotai ar visu nepieciešamo. Jāņem vērā konkrētā suņa vajadzības gaisa temperatūras, barības, tualetes utt. ziņā, bet svaigam ūdenim ir jābūt pieejamam vienmēr;

3.Patīkamai. Sunim, kuram ir problēmas palikt vienam, konkrētā telpa asociēsies ar nepatīkamajām emocijām, tāpēc to ikdienā nemitīgi ir jāpadara sunim saistošu. Piemēram, jāmet iekšā mantiņas, lai suns tās brīvi atrod un iznes, jābaro tajā, jāiemāca pēc komandas skriet iekšā, īsu brīdi palikt un tad saņemt kārumbumbu utt. Lai pati telpa nebūtu papildus stress, tāpēc situāciju tikai pasliktinātu.


KO NEDARĪT: NESODĪT!

Suņi nejūtas vainīgi par pastrādāto, bet viņu bailes palikt ir īstas! Pastudējot suņu valodu, var saprast, ka suns, kurš, cilvēkaprāt, izskatās vainīgs, patiesībā, ir nobijies, par to,  ka ir atnācis saimnieks un ir par kaut ko nikns. Viņiem nav tādas morāles izpratnes kā mums, tāpēc viņi nedomā “es biju slikts puika, tāpēc jūtos vainīgs”. Ja vēlaties sava suņa uzvedību labot, beidziet palielināt suņa stresu un pierādīt, ka viņu nesaprotat un pats esat agresors, bet sāciet apmācīt viņu iemīlēt “laiku un telpu, kurā esmu viens”. Ja suns zinās, ka esat uzticams līderis (no jums agresiju nesagaidīt), tad ne tikai sāks kopēt jūsu mieru par prombūtni, bet arī citās situācijās klausīs daudz labāk.

Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .