Draudoša suņa apmācības laikā ir jāpierāda, ka bailēm pazaudēt nav pamata. Atsakoties no resursa par labu cilvēkam, suns nevis pazaudēs bet gan iegūs, BET uzrādot cilvēkam vēlamu uzvedību- un tā noteikti nav agresija un draudi. Saimniekam ir jāprot būt līderim, kurš prasmīgi (izmantojot mums doto intelektu, nevis par sevi nepārliecinātu suņu starpā izplatītos konfliktus, jāizstrādā sīkos solīšos sadalīts mācību plāns) novēršot konfliktus, ieviešot mieru un iemācot, ka ar vēlamu uzvedību suns saņem kāroto no cilvēku.
Suņu
starpā nekad nedrīkst ļaut piepildīt iesīkstējušo uzskatu "lai paši
noskaidro, kurš galvenais". Tā var rasties neskaitāmas problēmas
nākotnē- kaut vai tas vien, ka suņi iemācīsies savu panākt ar draudiem
un agresiju. Pirmkārt jau
visi "iekarojamie" resursi nonāk pie cilvēki- konfliktam vairs nav
iemesls un pār sevi nepārliecinātie nomierināsies. Bet tālāk notiek
apmācība, kuras laikā tie tiek izsniegti atbilstošā daudzumā un par
atbilstošo uzvedību. Iebiedēšanai suņu starpā ir jēga ir tikai tik ilgi,
kamēr tā atmaksājas, ja pierādīsiet, ka atmaksājas miers un sadarbība, to sagaidīsiet arvien biežāk.