Suns ķer citus dzīvniekus


Iespējamie cēloņi:

a) iedzimts paaugstināts medību instinkts, kurš attīstījies ķerot citus dzīvniekus vai cilvēks to attīstījis mākslīgi- pārlieku daudz spēlējies ar suni izmantojot mantiņas tādā veidā, kurš palielina instinktu (medību imitācija- mantiņa ir iegūstama tai azartiski skrienot pakaļ un nogrābjot) , bet ne tā kontroli (suns par spīti acu priekšā aizmestai mantai ir spējīgs palikt uz vietas un gaidīt līdz atļauts iet to paņemt);

b) par maz slodzes- suns atradis veidu kā sevi nodarbināt. Jo gudrāks un potenciāli kādam darbam domāts suns, jo lielākas problēmas rodas brīdī, kad viņu nenodarbina pietiekami. Suns ātri vien atrod sev nodarbošanos un medīšana ir viena no biežākajām problēmuzvedībām.

c) apmācībā tiek izmantots sods. Stress par iespēju saņemt sodu liek nevis atgriezties pie saimnieka, bet tieši pretēji- izvairīties no tā.  Stress rada adrenalīnu. Pati dzīšanās pēc kaķa ir patīkama arī tad, ja tas netiek noķerts, jo skriešanas laikā suns dedzina šo adrenalīnu. 

d) jebkura cita veida stress. Īpaši tas ir redzams suņiem ar holērisku temperamenta tipu- nervoziem, ekstravertiem suņiem. Pat, ja suns ir satraucies no tā, ka tikko redzējis sev nepatīkamo kaimiņu suni vai izdzirdējis biedējošu šāvienu un tas nav tieši saistīts ar medījuma instinktu, viņš var mesties pakaļ medījumam, lai instinktīvi dedzinātu adrenalīnu, kurš radies stresa rezultātā.


Risinājums

a) Samazināt stresu suņa ikdienā, jeb stresa menedžments. Tas nozīmē, risināt sava suņa stresa cēloņus, nevis izbēgt no tiem. Un šis ir vienīgais universālais visu problēmuzvedību risinājumu sākums.

b) Palielināt sabalansētu slodzi- emocionālo (sociālo- kvalitatīvi pavadīts laiks ar saimnieku un pārējo ģimeni, satikti citi suņi un cilvēki (pēc katra suņa iespējām), pastaigas, kurās ļauts “sunim būt sunim”- ostīt un “iezīmēt” pēc sirds patikas utt.), intelektuālo (izaicināt suņa prātu ar ko interesantu un jaunu mācību procesā) un fizisko (tik garas, lai tieši tavam sunim būtu nogurdinošas pastaigas, kurās viņš var izskrieties palaists no pavadas (alternatīva pie pavadas: skriešana kopā ar cilvēku, pakaļ ritenim, kamanu vikšanana utt.)

c) Paškontrole ir universāla un vienmēr pieslīpējama prasme. Tā ir attīstīta domājoša uzvedību, jeb visu veidu (ne tikai ar medībām saistīto) instinktu kontroles nostiprināšana. Vienkārši sakot- mācīt paciesties (sēdēt, kad satiek ciemiņus; gaidīt savā vietā līdz tiek atļauts doties vakariņās; mantiņai skriet pakaļ kad tiek atļauts, nevis tad kad redz to lidojam prom utt.) un meklēt risinājumu mierīgi. Bet mācīt nepieciešams to darīt ļoti pamazām un ar prieku- “māju būvēt no pamatiem”. Tas ir ļoti svarīgi, lai nākotnē, kad kaķis degungalā, bet saimnieks 100 metru attālumā, suns tiešām GRIBĒTU paklausīt.

c) Nesodiet! Sods neiemācīs sunim vēlamo uzvedību, tikai vairos stresu un negatīvā asociāciju ar saimnieku. Negatīvais atgrūž (pasliktina atsaukšanu), bet stress liek meklēt  veidu kā sevi izlādēt.

Mācīt pozitīvi= mācīt efektīvi! Pirmkārt izprotiet kāpēc suns ķer kaķus, tad uzlabojiet jūsu komunikāciju (esiet līderi, kuri prot parādīt ceļu pie lielāka labuma (apbalvojuma) nesošas uzvedības un visubeidzot soli pa solim uzlabo suņa paškontroli, sākot ar apstākļiem, kuros traucēkļu nav gandrīz vispāt. Plānojiet mācības atbilstoši sava suņa spējām. Ja suns kļūdījies, pārtrauciet procesu tā lai neviens neciestu, bet no šīs kļūdas pirmkārt mācies pats- tavs suns šādos apstākļos vēl nav gatavs paklausīt. “Atkāpies” mācību procesā kaut par desmit soļiem atpakaļ un nostiprini suņa uzvedību mazāku traucēkļu klātbūtnē. 


Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .