Suns komunicē agresīvi

Ķermeņa valoda paredzēta, lai novērstu konfliktus

Ja vien situācija nav negaidīta un ārkārtīgi emocionāla vai tieši pretēji, jau labi zināma (suns zina, ka viņa ķermeņa valoda netiks ņemta vērā vai zina, ka par spīti tai tiks apdraudēts), lielākā daļa suņi arī nepatīkamās situācijās iesākumā mēģina iztikt ar komunikāciju, kurā iesaistīta tikai ķermeņa valoda. Tā ir suņu iedzimtā komunikācija un, ja vien apstākļi suni nespiež reaģēt nedabīgi (īsa pavada, kas liedz iespēju kustēties dabīgi, piemēram), atbilstoši socializēti (ar pozitīvu, bezkonflikta sociālo pieredzi) suņi iesākumā izmanto iespēju konfliktu novērst iztiekot ar komunikāciju.

Vairāk par ķermeņa valodu, kuru suns izmanto, lai izbēgtu konfliktus, varat lasīt nodaļas "Iepazīt Manu Suni" sadaļā "Ķermeņa valoda".  Vai lasot Turid Rugaas grāmatu "On Talking Terms with Dogs: Calming signals", kuru varat atrast ieteicamās literatūras grāmatu sarakstā.


Ja cilvēks pratīs sadarboties, suns nesāks uzvesties nevēlami

 Lielākā daļa konfliktu gan starp suņiem, gan suņiem un cilvēkiem notiek tāpēc, ka suns netic, ka situācija ir atrisināma savādāk. Lai to novērstu ir divas iespējas: Pierādīt, ka bezkonflikta risinājumi ir vērtīgāki (suns izvēlas klausīt) vai vēl labāk- iemācīt sunim, ka konfliktam nav pamata, jeb saistīt citas emocijas ar notiekošo (mainīt kā suns jūtas)  (Piemēram, lai suns nesargātu savu kaulu, viņam ir jātic, ka jūs nenākat to atņemt. Pat ja esat jau cieši blakus ar izstieptu roku. Vai vēl labāk- cilvēka tuvošanās nozīmē, ka suns saņems kaut ko vērtīgāku. Šajā gadījumā- sargāšanas vienīgais iemesls ir bailes pazaudēt)


Kad ķermeņa valodu neņem vērā, attīstās nevēlamā komunikācija

Lai izbēgtu nevēlamas komunikācijas attīstīšanos, pirmkārt, ir jāņem vērā ķermeņa valodas nianses, ar kurām suns parasti jau pirms nevēlamām izpausmēm brīdina par savu satraukumu, un nekavējoties jāpārtrauc sunim nepatīkamā situācija. Vēlāk, balstoties pieredzē, jāciena sava suņa robežas un jāuzsāk minētā apmācība. Ja suns redzēs jūsu sadarbību, kura balstīta "sarunās", viņš sāks jums uzticēties un neizmantos ietekmīgākus līdzekļus, lai paskaidrotu diskonfortu (rūcieni, kampieni vai pat kodieni). Pēdējie pieminētie, ir nepieļaujami pat maziem sunīšiem, un diemžēl, ja šāda komunikācija kļūst par ikdienu, kontrolēt vai izmanīt to būs krietni grūtāk, nekā laikus novērst. (Piemēram, lai novērstu jau minēto pārtikas sargāšanu, pat audzētavās kucēnus mēdz barot neļaujot attīstīties cīņai par ēdienu. Pārtika ir pietiekami un kucēni relatīvi nodalīti ēšanas laikā.)

Noteikti nedrīkst pieļaut atkārtotu situāciju, kurā suns pārlieku sakapinātu emociju dēļ, piemēram, rūc un rāda zobus. Jo, ja suns redzēs, ka komfortu atgūst (tiek ņemts vērā) tikai šādā ceļā, rūkt (vai pat vairāk) sāks arvien biežāk.


Ko darīt, ja agresīvā komunikācija jau attīstījusies?

Atkāpieties līdz vietai, kur tās nav un sākat apmācību. Ķermeņa valoda ir vienīgā vēlamā komunikācija, kura ir jāattīsta un jānostiprina. Vērojot ķermeņa valodu katra suņa apmācība ir jāuzsāk vietā, kur viņš nav pārlieku emocionāls un ir gatavs reaģēt vēlami.

Veidojat suņa izvēli nekomunicēt agresīvi.Ja cilvēks neiejauksies suņa dabīgajā uzvedībā ar savām korekcijām (fiziski vai ar iebiedēšanu mainot to), bet gan pratīs reaģēt atbilstoši, suns pats neizvēlēsies būt agresīvs. Tā ir apmācība ņemot vērā katra suņa individualitāti.

Un vēl nepieciešamāk- asociāciju, ka situācija nekādi suni neapdraud. Uzticības atjaunošana ir visa pamatā. Tā kā agresīvā komunikācija liecina par aizstāvēšanos, atjaunot uzticību un pozitīvu komunikāciju ir nepieciešams. (Pārtikas sargātājiem ir jānotic, ka konkrētais cilvēks nenāk atņemt. Soli pa solim


Kāpēc par nevēlamu komunikāciju nesodīt?

Pirmkārt, sods vienmēr ir nepatīkams, bet sunim, kurš jau "apliecina" savu nepatiku pret kaut ko, tas būs tikai apstiprinājums- nepatikai bija pamats. Sods var apslāpēt komunikāciju, bet nevar uzlabot suņa attieksmi, bet katra suņa paškontrolei ir robeža, tāpēc kad emocijas būs sakrājušās un noteiktā robeža sasniegta, suns var mesties virsū stresa avotam ar pilnu agresiju. Tas parasti notiek sodīt spējīgajam cilvēkam klāt neesot (suni var uzskatīt nevis par apmācītu, bet gan apspiestu- pie labākās izdevības suns uzvedīsies kā patiesībā vēlas) Un šādos gadījumos cilvēki parasti saka, ka "viņš zaudēja prātu" vai "uzbruka nebrīdinot". Vairāk par to kāpēc neizmantot sodu, lasiet šeit.

Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .