Likumīga apmācība- bez sāpēm, bailēm un spēka


Izvilkumi no MK noteikumiem, kuri attiecas vai ietekmē apmācību

Ministru kabineta noteikumi Nr.266 


Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai



I. Vispārīgie jautājumi


1. Noteikumi nosaka labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.


2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) kontrolē un uzrauga tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem, to demonstrēšanu publiskās izstādēs un suņu apmācību.


2.1 Dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.


III. Īpašās prasības suņa turēšanai

11. Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.


12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:

12.1. suni ved pavadā;

12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.


13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.


14. Ārpus pilsētām un ciemiem:

14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;

14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.


15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.


16. Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina:

16.1. pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;

16.2. sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

16.3. suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.


17. Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim:

17.1. pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā;

17.2. vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni;

17.3. vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī;

17.6. šādus aksesuārus:

17.6.1. vismaz divus centimetrus platu ādas kaklasiksnu vai citu suņa ķermenim piegulošu aksesuāru, kurš sunim nerada ievainojumus, kā arī nepieļauj iespēju sunim patvarīgi atbrīvoties no tā;


18. Ja suni tur norobežotā teritorijā ārpus telpām, nodrošina šo noteikumu 17.1., 17.2., 17.3., 17.4. un 17.5.apakš­punktā minēto prasību izpildi.


19. Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.


VIII. Prasības suņa apmācībai
48. Mācot suni, aizliegts izmantot fizisku spēku vai ierīces, kas sunim var izraisīt sāpes vai ciešanas.

49. Sporta, atrakciju un darba suņus apmāca saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām.



IX. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumi

54. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nav tiesīgs:

54.7. radīt mājas (istabas) dzīvniekam sāpes un ciešanas.



Ministru kabineta noteikumi Nr.959 



Labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku (turpmāk - dzīvnieki) turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībās, darbā vai atrakcijās.

2. Noteikumu prasību ievērošanu atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests un Dabas aizsardzības pārvalde.

3. Pasākuma organizētājs pieļauj dzīvnieka piedalīšanos sacensībās vai atrakcijās, ja ir nodrošināta šo noteikumu prasību ievērošana.

4. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs drīkst turēt, apmācīt un izmantot dzīvnieku sacensībās, darbā vai atrakcijās, ja:

4.1. nodrošināta dzīvnieka barošana, dzirdināšana un nepieciešamā aprūpe;

4.2. dzīvniekam ir nodrošinātas apmācības un iegūto prasmju uzturēšanas apstākļi;

4.3. tiek kontrolēta dzīvnieka rīcība un, ja nepieciešams, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs spēj apturēt tā uzbrukumu cilvēkam vai citam dzīvniekam.


7. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības uzticēt dzīvnieku citai personai, ja šī persona spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību un rūpēties par to atbilstoši šo noteikumu prasībām.




II. Prasības dzīvnieku turēšanai

13. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs atbilstoši dzīvnieka fiziskajai slodzei nodrošina tam:

13.1. pilnvērtīgu barību;

13.2. brīvi pieejamu ūdeni;

13.3. sugai atbilstošu kustības brīvību vai pastaigas vismaz reizi diennaktī;

13.4. apmācības apstākļus, kas visefektīvāk atbilst nepieciešamo prasmju iegūšanai un uzturēšanai, nekaitējot dzīvnieka veselībai;

13.5. pilnvērtīgu atpūtu 


14. Telpa, kurā tiek turēts dzīvnieks, atbilst dzīvnieka izmēriem un fizioloģiskajām prasībām. Telpu nodrošina pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem (piemēram, sniegu), caurvēju, vibrāciju, troksni un nepiederošu personu klātbūtni.

15. Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nedrīkst atstāt dzīvnieku, ja tas apdraud citus dzīvniekus vai cilvēkus vai uzturēšanās konkrētos apstākļos rada draudus pašam dzīvniekam.


17. Dzīvniekam, veicot sporta vai darba pienākumus vai piedaloties atrakcijās, var nebūt uzpurnis vai cits aksesuārs (piemēram, kakla siksna, iemaukti).


21. Beidzoties dzīvnieka darba mūžam, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina dzīvnieka zoopsiholoģiskajām un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus vai attiecīgo dzīvnieku atsavina un nodod citai personai, kura var nodrošināt minētās prasības, vai dzīvnieku eitanazē.


III. Prasības dzīvnieku apmācībai

22. Apmācot dzīvnieku:
22.1. ievēro treniņa slodzes atbilstību dzīvnieka adaptācijas spējām;

2222.2. neizmanto tādas fiziskas ietekmēšanas metodes, kas izraisa bailes un rada apstākļus, kuri var kaitēt dzīvnieka psihiskajai un fiziskajai veselībai;

22.3. nodrošina atbilstošus apmācības apstākļus un apmācību, kas pakāpeniski attīsta nepieciešamās prasmes un nodrošina to saglabāšanu visā dzīvnieka darba mūžā;
22.4. nodrošina, lai pēc apmācības kursa beigām dzīvnieka īpašnieks vai turētājs spētu kontrolēt dzīvnieka rīcību.


22.1 Lai personām ar funkcionāliem ierobežojumiem nodrošinātu maksimālu neatkarību, suni pavadoni apmāca atbilstoši tās personas vajadzībām, kam ir redzes ierobežojumi, bet suni asistentu – atbilstoši tās personas vajadzībām, kam ir kustību, dzirdes vai garīga rakstura ierobežojumi.


23. Dzīvnieku var apmācīt persona, kurai ir:
23.1. Izglītības likumā noteiktajā kārtībā valsts atzīts izglītību apliecinošs dokuments, kas apliecina personas zināšanas par apmācāmās dzīvnieku sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību;
23.2. zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā;
23.3. zināšanas par to cilvēku vajadzībām un medicīniskām problēmām, kam ir funkcionāli ierobežojumi, – ja suni apmāca par suni pavadoni, suni asistentu vai suni terapeitu.


24.1 Persona, kura apmācījusi suni pavadoni vai suni asistentu, apliecina, ka pēc apmācības kursa beigām suņa uzvedība atbilst veicamajam darbam, suns ir nosvērts un nav agresīvs, kā arī testē suņa atbilstību veicamajam darbam sadarbībā ar attiecīgo biedrību, kas pārstāv personas ar funkcionāliem ierobežojumiem (redzes, kustību, dzirdes vai garīga rakstura), un neatkarīgiem kinologiem.


25. Persona, kura ir apmācījusi dzīvnieku veikt darba funkcijas vai apmācījusi suni uzbrukt cilvēkam, dzīvnieka identitāti apliecinošā dokumentā norāda šādu informāciju:

25.1. savu vārdu, uzvārdu un personas kodu (fiziskā persona) vai veidu, nosaukumu un reģistrācijas numuru (juridiskā persona);

25.2. apmācības veidu;

25.3. apmācības vietu un apmācības kursa beigu datumu.

26. Suni pavadoni, suni asistentu vai suni terapeitu apmāca biedrība, komersants vai valsts iestāde, bet suni, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam, – komersants vai valsts iestāde, kas ir tiesīga nodarboties ar šāda veida darbību un ir saņēmusi dzīvnieka īpašnieka vai turētāja rakstisku lūgumu, kurā norādīta šāda informācija:


27. Persona, kura apmāca suni uzbrukt cilvēkam, veic apmācīto dzīvnieku un to īpašnieku vai turētāju uzskaiti reģistrācijas žurnālā. Žurnālā norāda šo noteikumu 28.punktā minēto informāciju.


28. Persona, kas apmāca suni uzbrukt cilvēkam, pirms suņa apmācības kursa nosūta datu centram reģistrācijas lapu par apmācību, kurā norāda šo noteikumu 1.pielikumā minēto informāciju, izņemot apmācības beigu datumu.


28.1 Persona, kas apmācījusi suni terapeitu, izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka suns ir apmācīts, testēts atbilstoši darba specifikai, uzrādījis līdzsvarotu, nosvērtu raksturu bez mazākajām agresivitātes pazīmēm un ir piemērots suņa terapeita funkciju izpildei.


28.2 Suņa terapeita īpašnieks vai turētājs piecu darbdienu laikā pēc apmācības kursa beigšanas iesniedz datu centrā aizpildītu reģistrācijas lapu par apmācību, pievienojot dokumentu, kas apliecina suņa prasmes un funkcionālo piemērotību suņa terapeita funkciju izpildei. Ja suņa apmācību ir veikusi valsts iestāde, informāciju par suņa apmācību, kas apliecina suņa prasmes un funkcionālo piemērotību suņa terapeita funkciju izpildei, iegūst datu centrs.


28.3 Suni var izmantot darbam par suni terapeitu, ja suns ir atbilstoši apmācīts un par to ir izsniegta apliecība, un suņa terapeita īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka sunim ir atbilstoša uzvedība, kas nerada draudus cilvēku, kā arī citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai sabiedriskajā transportā un publiski pieejamās vietās.



IV1. Prasības suņa izmantošanai atbalsta sniegšanai cilvēkiem ar funkcionāliem ierobežojumiem

(Nodaļa MK 09.02.2010. noteikumu Nr.116 redakcijā)

30.1 Suni var izmantot par suni pavadoni vai suni asistentu, ja suns ir speciāli apmācīts un par to ir izsniegta apliecība, kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam.

30.2 Persona, kura apmāca suni pavadoni vai suni asistentu, pēc apmācību kursa beigšanas:

30.2 1. piecu darbdienu laikā nosūta datu centram reģistrācijas lapu par suni (1.pielikums);

30.2 2. nodod suņa īpašniekam vai turētājam apmācīto suni un apliecību (4.pielikums).

30.4 Ja suns pavadonis vai suns asistents ir iegādāts ārvalstī un sunim ir dokumenti (suņa pavadoņa vai suņa asistenta sertifikāts vai apliecinājums par atbilstību suņa pavadoņa vai suņa asistenta darbam), kas apliecina suņa atbilstību veicamajam darbam, suņa īpašniekam vai turētājam ir pienākums reģistrēt suni datu centrā un saņemt apliecību, bet suņa atkārtota apmācība nav nepieciešama.

30.5 Suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina, lai suns sabiedriskajā transportā, sabiedriskajās ēkās un būvēs, publiskajās telpās un publiskos pasākumos, darba un mācību telpās neradītu draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai un sunim būtu atbilstoša uzvedība.


Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .