Nenovēršamie traucēkļi

Nenovēršamie traucēkļi ir jebkādi strespilni apstākļi, kurus nav iespējams no ikdienas izslēgt, lai veiktu pilnīgu apmācību un kuros konkrētais suns nonākot, reaģē emocionāli nevēlami. (Piemēram: Suns reaģē asi uz svešu cilvēku klātbūtni, bet viņš dzīvo pilsētas centrā, kur garāmgājēju plūsma ir nerimstoša pat naktīs.)


Apmācība nenovēršamo traucēkļu klātbūtnē

Pirmkārt, jāatcerās, ka suns vienmēr grib rīkoties pašpārliecināti un mērķtiecīgi "tikt galā" ar stresa avotu. Tie, kuriem tas nesanāk, nav sapratuši kā to paveikt. Šī ir viena no cilvēkam kontrolējamo resursu iespējām, kura turpinās nostiprināt uzvedību arī pēc apmācības ar kārumiem. Suns, kurš būs iemācījies kā vēlami rīkoties traucēkļu klātbūtnē, tādejādi tos "uzvarot", jeb situāciju atrisinot, darīs to arī turpmāk. (Piemēram: Suns, kurš baidās no svešiem cilvēkiem, bet ieraugot kādu tuvojamies tiek iemācīts pievērsties savam cilvēkam, saņem divus apbalvojumus- kārumus un drošības sajūtu. Ja kārumi ir izmantojami uzreiz, tad drošības sajūta rodas tikai pieredzes laikā- "es atgriezos un turpmākajos notikumos nekas slikts neatgadījās".

Lai šādos apstākļos suni apmācītu, nebūs iespējama pilnīga pieradināšana, jeb mainīšana kā suns jūtas , tāpēc ir jāmāca alternatīva uzvedība nevēlamajai. (Piemēram: Ja suns tuvojoties svešiem cilvēkiem, izjūt stresu un tā rezultātā uzbrūk, tad alternatīva uzvedību būtu, ieraugot svešinieku, iekārtoties blakus saimniekam un sākumā uzturot acu kontaktu, vēlāk brīžiem paskatoties uz garāmgājēju un vēlāk brīvi skatoties visu ceļu). Tas palīdzēs ne vien kontrolēt suni, bet arī sunim emocionālās reakcijas vietā izvēlēties koncentrēšanos un mieru. Ir pierādīts, ka ne tikai emocijām seko ķermeņa valoda, bet arī noteiktajiem ķermeņa stāvokļiem seko emocijas. Suns, kurš kā atbilstošāko reakciju uz stresu būs iemācījies koncentrēšanos un mieru, ar laiku patiešām sāks justies mierīgāks. (Tas gan neliks sunim iemīlēt svešus cilvēkus, bet "svešs tuvojās" pakāpeniski iegūs asociāciju ar "Ej blakus un koncentrējies", nevis "Uzbrūc!") Pie tam, uzvedības, kuras tiek regulāri atkārtotas, ar laiku kļūst par pamata uzvedību- ļoti noderīga prasme ir katrā reizē, kad radies stress, doties pie saimnieka un skatoties acīs, gaidīt norādes kā rīkoties. Šī ir viena no retajām uzvedībām, kura, gribam to vai ne, tiek nostiprināta caur negatīvo nostiprinājumu- suns var aizkļūt no strespilnās situācijas un novērst apdraudējumu (bailes ir īstas, jo tās IR, tām nav jābūt loģiskām)

Efektīvākā nevēlamas uzvedības novēršana ir aizkļūšana no nenovēršamajiem traucēkļiem. (Piemēram: Tuvojās svešs cilvēks, bet cilvēks ar bailīgu suni pats maina iešanas virzienu kā tas redzams attēlā zemāk.) Ģimenes sunim vispār vēlamākā uzvedība ir izvairīšanās no konflikta, nevis cīnīšanās kā atrisinājuma panākšana.

Attēla autors uzklikšķinot šeit.


Ieteikumi: 

Vienmēr atcerēties, ka nenovēršamo traucēkļu laikā, negatīvās emocijas ir tikai aizstātas, tās nekur nav pazudušas. Rūpīgi jāturpina suni vērot, bagātīgi apbalvot par vēlamo un apmācības ceļā atbrīvoties no nevēlamā. Vēlamā uzvedība tiks panākta krietni lēnāk nekā suni patiešām pieradinot pie traucējošajiem apstākļiem un, ja netiks pienācīgi nostiprināta un uzlabota (prasmes nemitīgi atjaunotas un apstākļi, prasības izpildīšanai pamazām sarežģīti), var pēkšņi atkal nomainīties uz nevēlamo, sevišķi ja nevēlamā ir iedzimata- pamatojas instinktos, nevis pieredzē.

Lieliem sasniegumiem- lieli apbalvojumi. Reizēm redzam, ka suns tiešām ir reaģējis negaidīti labi, ja zinām cik satraucoša patiesībā ir esošā situācija, tāpēc vēlamas izvēles vienmēr ir bagātīgi jāapbalvo.


Turpinājums sekos..

 .