Suns izvēlas, jeb grib klausīt pats

Gfyyt7rscbicbfyOperantā kondicionēšana

Saskaņā ar Skinnera apgalvojumu operantā kondicionēšana ir uzvedības mācīšanās vadoties pēc tās sekām- nostiprinājumu vai sodu. Nostiprinātā uzvedība atkārtosies, bet sodītā kļūs retāka (ja uzvedība nekļūst retāka, dzīvnieks nav saņēmis sev saprotamu sodu par konkrēto uzvedību). Skiners šīs kopsakarības saskatīja un formulēja vadoties pēc laboratorijas žurku uzvedības eksperimentu laikā. Tāpēc nereti to sauc par "Žurku psiholoģiju". Lai gan šie atklājumi veikti, pētot žurkas, šis mācīšanās veids ir raksturīgs visiem dzīvniekiem. Katrai sugai ir savādāka uztvere, līdz ar to savādāki stimuli, savādākas atbildes reakciju izpausmes, savādāki nostiprinātāji, savādāki sodi, bet pamats- kopīgs.

Kāpēc operantā? Tas ir atvasinājums no "operators", jeb vadītājs- suns ir tas kurš vada savas izvēles. Kāpēc kondicionēšana? Šis vārds ir tulkojams kā vienkārši "mācīšanās". Brīvs, pašpārliecināts suns izdara izvēles, kuras balstās viņa gribā. Šī ir tā rīcība, kuru viņš agri vai vēlu tāpat izvēlēsies, tāpēc lai to izmanītu pamatā, ir jāizmaina suņa griba.


Pamatojoties uz uzvedības pozitīvo nostiprinājumu- efektīvākais mācīšanās veids

Suns savu izvēli "darīt" izdara pateicoties vai nu instinktiem (darot pirmo reizi) vai nostiprinājuma rezultātā (jau reiz to vai ko līdzīgu ir darījis un ši darbība ir sunim saprotamā un vēlamā veidā izdevusies). Nostiprinājums var būt pozitīvs (uzvedība ir nesusi kādu labumu) un negatīvs (uzvedība ir devusi iespēju izbēgt no kaut kā negatīva). Kad runā par nostiprinājumu ir jāsaprot, ka tiek runāts par emocijām un tikai tad par vēlamajiem resursiem, kuri tās izraisījuši. Dažādiem indivīdiem vieni un tie paši stimuli var izraisīt pat pretējas emocijas. Katrs pats nosaka vai viņam šis notikums ir pozitīvs vai negatīvs. Cilvēkam atliek vien vērot ķermeņa valodu, lai to noteiktu.

Operantā kondicionēšana, kura notiek tikai ar Pozitīvā Nostiprinājuma palīdzību ir mācīšanas  veids, kurā sunim jauna uzvedība tiek mācīta, veidojot apstākļus un uzvedības sekas tā, ka tie veicina tam izdarīt izvēli veikt kādu darbību, kura tiek apstiprināta ar nostiprinātāju, tāpēc suns izdara izvēli darbību atkārtot. Jo biežāk uzvedība ir veiksmīga un suns ir sapratis, ka pozitīvās sekas ir saistāmas tieši ar šo uzvedību (tam noder skaidra komunikācija, izmantojot klikeri), jo biežāk viņš to izmantos gan šajās, gan citās līdzīgās situācijās (Piemēram: Vispārīgākā no prasmēm ir neskaidros vai satraukuma brīžos meklēt kontaktu ar saimnieku, lai iegūtu tālākas norādes. Krietni vieglāk ir palīdzēt sunim pārvarēt nenovēršamos traucēkļus, ja viņš atbildi radis meklēt izmantojot šādas prasmes. Uzvedībai kopīgais ir satraukums, tas arī kalpo kāstimuls doties pie cilvēka, bet apstākļi var būt visdažādākie)

Šī ir apmācība, kura koncentrējas uz gribas izmainīšanu- suns pats izvēlas klausīt. Tas ir ļoti svarīgi, jo suns, kurš ir apmācīts tieši gribēt pats, to darīs arī apstākļos, kur cilvēkam ietekme ir kādu iemeslu dēļ mazinājusies- lielā attālumā, cilvēks nav spējīgs suni fiziski ietekmēt, cilvēks nevēlas suni fiziski ietekmēt vai nav citi iebiedēšanai piemēroti apstākļi. Suns pats, domājot, pamazām ir nonācis pie tā, ka konkrētā darbība ir vispareizākā. Pretēji negatīvajam nostiprinājumam, kurš uzvedību apspiež, nevis izmaina, pozitīvais, kurš sevi pierādījis pietiekami ilgi, izmaina to kā suns uzvedas dabīgi- izmaina viņa gribu pamatā.





Kāpēc ir liela nozīme suņa ikdienas izvēlēm?

Suns, kurš ikdienā ir atbilstoši nodrošināts ar nepieciešamo un pie tam var brīvi izdarīt dažādas svarīgākas vai mazsvarīgākas izvēles, būs pašpārliecinātāks un līdz ar to mierīgs- spējīgāks spriest un izmantot iemācīto, nevis instinktos balstīto uzvedību.

Tam nav nekāda sakara ar nevēlamu uzvedību. Ja cilvēks suņa izvēli atbalsta pareizi, tā nenostiprinās nevēlamu uzvedību. (Piemēram, suns, kurš šobrīd nevēlas komunicēt, to parāda ar ķermeņa valodu, ja saimnieks suņa izvēli respektē, liekot viņu mierā, suns arī nākamreiz komunicēs šādi- vēlama abpusējā komunikācija). Jā, protams, tas nozīmē suni apmācīt uzvesties vēlami, bet atbalstot vēlamu uzvedību, suns tiek apmācīts pašā pamatā- gribēt uzvesties vēlami.

Arī cilvēks šādi kļūst uzmanīgāks. Pierodot, ka suns izturas brīvi un līdz ar to komunikācija ir abpusēja, kļūs krietni vieglāk izprast suņa rīcību, konstatēt stresa avotus un apmācīt savu draugu visam, kas nepieciešams.


Idejas tam, ko sunim ļaut izvēlēties pašam:

Visu suņa apmācību veidot un organizēt tā, lai suņa vēlamā uzvedība tiktu nostiprināta, apbalvojot viņa izvēles. Piemērs redzams uzklikšķinot šeit. Īpaši tas noder mācot uzvedības, kas var noderēt arī citās situācijās. Piemērus varat lasīt šīs sadaļas beigās "Stimuls nosaka uzvedību".

Veidojot arī ikdienas treniņus intelektuālās slodzes nodrošināšanai tā, lai arī it kā nenozīmīgas suņa izvēles vai vienkārši uzdevumi "jautrībai" balstītos viņa paša domāšanā, problēmu risināšanā un slēdzienu izdarīšanā. 

Atpūsties vai uzsākt komunikāciju. Un tas nenozīmē aicināt un tad vērot suns atsaucas vai nē. Tā tiks nostiprināta nevēlama diskriminētā atbilde, jeb atsaukšanās tikai tad, kad nekas interesantāks apkārt nenotiek. Suņa vēlme atpūsties ir jāorganizē atbilstoši katra suņa vajadzībām un cilvēka dienas plāniem. Bet tad, kad suns ar ķermeņa valodu pauž vēlmi atpūsties, tad atlikt nepieciešamību viņu traucēt uz vēlāku laiku. (Piemēram: vērojot ķermeņa valodu, saprast un respektēt suņa vēlmi šobrīd atpūsties, nevis tikt glaudītam.) Tam labi noderēs "vieta mieram", uz kuru dodoties suns netiek traucēts.

Doties vai nedoties pagalmā (Lai nenostiprinātu neklausīšanu aicinājumam, ir jāvēro suņa ķermeņa valoda un pēc tās jāsaprot, kad viņš vēlas doties pagalmā, nevis jāaicina un jāatbalsta neatsaukšanās aicinājumam). Un citas.

Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .