Stress sunim- kas tas ir?

Stress ir psihiskā sasprindzinājuma stāvoklis ar kādu suns reaģē uz iekšēju vai arēju stimulu (vai stimulu summu), ko uzskata kā vēlamu izaicinājumu vai apdraudējumu un tā rezultātā fokusē savu enerģiju, lai nepieciešamības gadījumā to uzveiktu. Tā ir izdzīvošanas instinkta nepieciešama sastāvdaļa- sagatavoties reaģēt, kad tas nepieciešams.

Stress pamatā ir viss, kas liek sunim sagatavoties "darīt" un visdrīzāk arī izsauc kādu rīcību. No sadzirdēta durvju zvana vai ēdiena bļodu pildīšanās skaņas, kas izraisa prieku līdz pat salūtam un spēcīgam lietum, kas lielākajai daļai mīluļu izraisa vēlmi paslēpties. Par stresu var uzskatīt visu, kas nav pierasta, tātad ignorējama apkārtējās vides vai suņa parastā stāvokļa sastāvdaļa. Viss, kas prasa reakciju.

Apstākļi, kas konkrētajam indivīdam liek reaģēt uz kādu stimulu ar stresu ir ļoti individuāli. Tie var sakņoties gan negatīvā pieredzē, gan pretēji, pieredzes trūkumā, gan instinktīvi (iedzimti) emocionālā reakcijā dotajos apstākļos.

Vienmēr ir jāvēro konkrētais suns un nekad nevajag akli apgalvot, ka "viss ir normāli" par spīti suņa ķermeņa valodai, kura liecina par stresu. Suņi nemelo- ja kas viņu satrauc, tad tā arī ir!

Milzīga nozīme ir ieguldīt laiku sava suņa, īpaši jau kucēna, pozitīvas pieredzes veidošanā strespilnos apstākļos, kuri nākotnē var radīt problēmas. Prasmīgs cilvēks mācēs suni iepazīstināt pamazām- sasaistīt patīkamo ar satraucošo.

Tāpat ir jāņem vērā katra suņa individuālās īpašības. Piemēram, ja viens suns aukstas dubļu peļķes stipra lietus laikā uztvers par lielisku iespēju izpeldēties, tad citam pat sīki rasas pilieniņi uz zāles stiebriem siltā rītā liks trīcēt un ar riebumu atteikties no pastaigas vispār. Vienmēr jāatcerās, ka tieši iepazīstot un respektējot sava suņa vajadzības un īpatnības, apmācībā un pieradināšanā var sasniegt visaugstākos rezultātus kāds iespējams sasniegt ar konkrētā suņa iedzimto potenciālu.

Pozitīvais un negatīvais stress

Eustress, jeb pozitīvais stress ir stress indivīdam atbilstošā daudzumā, lai tas tiktu uztverts kā vēlams, pārvarams izaicinājums, kas sunī izraisa tādas emocijas, kā piemēram, interesi, vēlmi iesaistīties, risināt, izpētīt vai komunicēt. Tas rada emocionālo slodzi, kura nereti nozīmē arī intelektuālo slodzi. Lai stress tiktu iedalīts pie pozitīvas emocionās slodzes, tam ir jāpieder pie "eustresa" un viens no nosacījumiem, lai tas notiktu ir tas, ka suns saņem nepieciešamo atpūtu, pie tam, šis veids ir nepieciešams, lai mīlulis atbilstoši attīstītos, ikdienā justos apmierināts, līdz ar to mierīgs un lai senioriem palīdzētu saglabāt vitalitāti. Īsi sakot, šis stresa veids ir nepieciešams, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti.

Eustresa laikā suns ir atvērts mācībām- savas uzvedības pielāgošanai pamatojoties uz pozitīvo nostiprinājumu. Tas ir svarīgi, lai suns būtu gatavs pats izvēlēties vēlamo uzvedību, tādejādi tā tiks iemācīta stabili un mīlulis nemeklēs veidus kā no tās izvairīties un atkārtot nevēlamo (apmācības, kuras pamatā ir sods, lielākais trūkums) kā tas notiek gadījumos, kad stress pārsniedz pozitīvo robežu- ir pārāk intensīvs vai pārāk ilgstošs.

Cits stresa veids ir "distress", jeb negatīvais stress, no kura suns instinktīvi cenšas izvairīties vai ar to cīnīties, jo tas tiek uztverts kā apdraudējums, kas prasa tūlītēju rīcību, un tādejādi pasliktina dzīves kvalitāti. Distress ir nevēlams, jo pētījumi ir pierādījuši, ka šāds stress negatīvi ietekmē veselību, spēju adekvāti komunicēt, izturību pret citiem stresa avotiem,  kas suņus var padarīt viegli aizkaitināmus, agresīvus, bet ilgtermiņā nopietni ietekmēt veselību.

Distress var rasties arī no pārāk pozitīvi pārsātinātas ikdienas. Ņemot vērā, ka distress rodas no sunim pārlieku liela vai parāk ilgstoša stresa, kas var rasties arī no atpūtas trūkuma, tātad arī it kā pozitīvi satraukumi var izraisīt negatīvo stresu. Dzīvojot mūsdienu pasaulē un iekļaujoties saimnieka ikdienā sunim nereti nozīmē dzīvot saviem instinktiem un enerģijas līmenim absolūti neatbilstošu dzīvesveidu. Piemēram, ja tas ir suns, kurš paredzēts intensīvam darbam, bet savas dienas vada vientulībā voljērā vai citā gadījumā iedzimto īpašību dēļ ir īpaši jūtīgs uz atsevišķiem kairinājumiem, kas dzīvi pilsētā padara par lielu ikdienas izaicinājumu. Tikpat liela negatīva ietekme ir neatbilstošām apmācības metodēm, kuru laikā suns ne tikai netiek precīzi iepazīstināts ar noteikumiem, bet arī regulāri sodīts, kas dzīvniekam dod mazu iespēju būt veiksmīgam un regulāri liek baidīties no kārtējā soda. Tā kā vairāki stresa izraisītāji vienlaicīgi var radīt tik lielu stresu, ka pat izturīgs dzīvnieks var piedzīvot distresu.

Distresa laikā suns pamatā reaģē instinktīvi, bet instinkts pats par sevi rada pozitīvo nostiprinājumu- jaunu uzvedību dzīvnieks neizvēlās, jo tiek nostiprināta iepriekšējā. Šādā gadījumā cilvēks parasti sāk maldīgi uzskatīt, ka konkrētais suns nav apmācāms bez soda palīdzības.


Distresa negatīvā ietekme

Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka stress noved pie veselības problēmām, negatīvi ietekmē reakciju uz it kā ikdienišķām situācijām, padara suņa uzvedību grūti paredzamu, viegli aizkaitināmu un ievērojami palielina iespēju, ka mīlulis reaģēs agresīvi.

Stresa menedžments

Sunim kompanjonam, jeb ģimenes mīlulim galvenais uzdevums ir harmoniski iekļauties ģimenes dzīvē. Jo relaksētāks un mierīgāks viņš būs, jo mazāk uzvedības problēmas (pavadas vilkšana, mājokļa demolēšana, lēkšana uz ciemiņiem, nevēlama riešana utt.) tiks novērotas ikdienā. Saimnieki, kuri apzināti vai neapzināti pratuši nodrošināt sunim stresu neizraisošus dzīves apstākļus, tāpat kā tie laimīgie, kuri dzīvo ar mīluli, kurš ir izturīgs pret ārējo ietekmi (tautā saukta: stipra nervu sistēma), ir tie, kuri ir dzirdēti lepojamies ar suni, kurš pat bez mācīšanas problēmas nesagādā.

Lai suni apmācītu efektīvākajā veidā, ar pozitīvā nostiprinājuma palīdzību, ir jānovērš negatīvais stress, jeb distress. Tas ne tikai veicinās mācīšanos, bet arī uzlabos mīluļa dzīves kvalitāti.


Stresa menedžmenta pamatā- jau laikus padarīt suni izturīgāku pret stresu ikdienā

Ko nozīmē mazināt stresu? Pamatā- izvērtēt suņa ikdienu un noteikt tieši viņa individuālos stresa avotus. Kad tas izdarīts, efektīvākai apmācībai saplānot tālākos soļus, bet pirmkārt- suni ir jāatbrīvo no pārmērīgas stresa ietekmes.

Protams, ne viss ir atmetams- suns visu atlikušo dzīvi nav jātur izolācijā no visa satraucošā. Bet, lai pieradināšana būtu veiksmīga, suns vairs nedrīkst nekontrolēti piedzīvot nevēlamos apstākļus. Piemēram, suns kurš baidās no salūta, vairs nedrīkst to piedzīvot ārpus mācību plāna, pretējā gadījumā atkal piedzīvotās bailes pierādīs, ka šāvieni nenes neko labu. Tātad stress ir jāsamazina, lai suns būtu spējīgs mācīties- saistīt stresa avotu ar patīkamo un tādejādi pie tā pierast.

Zinot to, cik ļoti atšķiras suņu izturība pret stresa ietekmi, otra svarīgākā stresa menedžmenta sastāvdaļa ir spēja jau iepriekš paredzēt iespējamos nepatīkamosapstākļus un suni jau laicīgi tiem sagatavot. Tas ir iespējams tikai ievērojot tik lielu stresa intensitāti, lai konkrētajam sunim tas nepārsniegtu eustresa robežas un satraucošo apvienojot ar patīkamo. Ievērojot šos nosacījumus, pamazām stresa ietekme ir jāpalielina, lai beigās sasniegtu ikdienā nepieciešamo.


Suņi, kuru apmācība paredzēta darbam vai sportam, stresa apstākļos reaģēt domājoši ir jāradina pamazām tos palielinot līdz nepieciešamajiem, tad arī viņi būs spējīgi reaģēt pārliecināti un vēlami.


Stresa menedžmenta nepieciešamās sastāvdaļas:

Lieliska grāmata, kura atrodama smalki iztirzāta informācija par šo tēmu ir Martina Sholza un Klarisas Fon Reinhardas "Stress suņos" (skatīt ieteicamo literatūru).

Turpinājums sekos..

Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .