Emocionālā slodze-

bagātināta dzīve


Nepieciešamā emocionālā slodze- roku rokā ar citiem atbilstošas slodzes veidiem

Emocionālā slodze ir, vienkārši sakot, pozitīvi bagātināta dzīve izmantojot gan prātu, gan fizisku izkustēšanos, gan visas suņa maņas (gan socializācijas, gan vides ziņā): satikti cilvēki, dažāda vecuma un izmēra citi suņi, apmeklētas jaunas vietas, laiks ar saimnieku, skaņas, gaismas, garšas, smaržas, dažādi laikapstākļi un jebkādi citi pozitīvi izaicinājumi, kuri saistīti ar jaunā iepazīšanu utt. Izzinot pārējos slodzes veidus ir jāņem vērā- pozitīva emocionālā slodze ir obligāts nosacījums, ja sava suņa ikdienu plānojat saskaņā ar PN apmācības pamatprincipiem.

Jauni izaicinājumi, kuri sunī modina aizrautību un beigās sniedz apmierinājumu- atslēgas vārdi.


Mērķtiecīga emocionālā slodze un socializācija ir neatdalāmas

Mērķtiecīgā apmācībā emocionālo slodzi izdevīgi apvienot ar lietderīgo- mācīties ikdienā noderīgo socializējoties. Socializācija, īsumā, nozīmē suņa pieradināšanu pie visa jaunā, kas viņam būs nepieciešams nākotnē atrodoties sabiedrībā. Bet vides bagātināšana- pārsteidzošu jaunumu iepazīšana. Abas šīs sastāvdaļas var apvienot ar pozitīvu ikdienas emocionālo slodzi, jo neviena no tām nedrīkst pārsniegt katra suņa individuālo spēju būt izturīgam pret stresa ietekmi.

Tā kā galvenais ģimenes suņa uzdevums ir abpusēja sadarbība ar sev tuvajiem cilvēkiem, laikam ar viņiem ir jābūt pirmajā vietā. To var apvienot, piemēram, pastaigu, kad suns brīvi osta un vēro, bet tikai ar nosacījumu, ka ik pa brīdim notiek  pozitīva, suņa uzmanību saistoša komunikācija ar cilvēku. Kvalitatīvs laiks ar tuvajiem ir nepieciešamība, bet pārējās emocionālās slodzes veidus var pielāgot  katra suņa iespējām. 


Ļauj sunim "būt sunim"

Lai saprastu, kas sunim sagādā vislielāko prieku, ir jāpārzina kam tika radīta šķirne, kurai viņš pieder, gan jāiepazīst konkrētais suns.

Bet viens ir kopīgs visiem- suns grib būt brīvs un grib brīvi darboties un tādejādi atklāt ko neierastu- staigāt, ostīt, pētīt, grauzt un atbilstoši sev reaģēt. Jo brīvāks suns, jo lielāku gandarījumu viņam sniedz viss, kas notiek apkārt.

Retu reizi uzsnidzis sniegs- iespēja pētīt


Nepieciešamība atrasties ārpus dzīves telpas- neatņemama sastāvdaļa

Laikapstākļu maiņa, jaunas smaržas, jauni notikumi, kas nepārsniedz suņa fiziskās un emocionālās spējas, jeb eustresa robežu. Ārpus dzīves telpas izvests suns bieži vien piedzīvo tik daudz pozitīvu iespaidu, ka saimniekam pie tā īpaši nav jāpiedomā. Pat vienkārša pastaiga, kuras laikā suns var brīvi pārvietoties sev nepieciešamajā ātrumā un ostīt to, ko pats uzskata sev par interesantu, būs sniegusi kārtīgu devu slodzes un mieru atgriežoties mājās.


Tā kā emocionālajai slodzei ir jābūt baudāmai- tā nedrīkst sagādāt pārāk lielu stresu, ir jāņem vērā katra suņa individuālās iespējas. Pieradināšanai un vides pielāgošanai ir liela nozīme.


Izmantojot visas maņas

Tas cik katra maņa konkrētajam sunim ir attīstīta, ir ļoti individuāli tāpat kā tas kā suns konkrētajā situācijā uz sataustīto reaģē un kādas emocijas piedzīvo. Tāpat kā citiem dzīvniekiem, arī suņiem ir novērots, ja kādu iemeslu pēc kāda maņa ir traucēta, citas kļūst stiprākas, tātad tās ir attīstāmas, praktizējot to lietošanu.

Tauste ir pirmā maņa, kuru suņi izmanto, lai izdzīvotu pēc dzimšanas. Tā kā kucēni dzimst akli un kurli, viņi ar taustes palīdzību orientējas starp māsām, brāļiem un māti, lai atrastu siltumu, drošu vietu gulēšanai, kā arī krūti zīšanai. Arī tālākajā dzīvē suņi aktīvi izmanto tausti. Tam palīdz ūsas, kas novietotas uz purna, žokļu līnijas, ap acīm un ir spējīgas uztvert gan gaisa plūsmas, gan citādi palīdz orientēties. Nervu gali, kuri atrodas zem ādas visā ķermenī, bet īpaši uz muguras un pie astes saknes. 

Redze

Oža

Garša


Rotaļlieta ar neierastu struktūru, materiālu un gaismām. Kā veicās mums, skatāties uzklikšķinot šeit.


Emocionālā slodze nedrīkst nest pārāk lielu stresu

Ikdienas bagātināšanas nodarbēm ir jāiekļaujas pozitīvā stresa robežās. Cilvēkam ir jāpazīst savs suns, lai, vērojot viņa ķermeņa valodu, laikus pamanītu pazīmes, kad emocijas teju jau būs par daudz un nodarbi nepieciešams pārtraukt vai vismaz atvieglināt.

Tāpat kā katrs suns ir īpašs, arī veids kā viņš reaģē uz dažādiem kairinājumiem ir īpašs. Piemēram, cik jūtīgi viņš reaģē uz pieskārienu vai virsmas maiņu ir atšķirīgs. Ir suņi, kuri ar prieku metas iepazīt visu jauno un pat pārāk liela stresa priekšā neatkāpjas, kas var likt maldīgi uzskatīt, ka emocijas ir pozitīvas, bet pārāk lielu stresu pie pozitīvā pieskaitīt nevar- ar to ir jārēķinās un mācību process jāatvieglina. Vieglāk ir ar tiem suņiem, kuriem raksturīgi atkāpties pārāk satraucošās situācijās- bailes kā negatīvo atpazīst pat nezinoši cilvēki. Iepazīstot savu suni var iepazīt tieši viņam piemērotāko emocionālās slodzes veidu, jo pozitīvas emocijas ir noteicošais.

Ne visiem suņiem ir jābūt spējīgiem komunicēt un draudzēties, bet visiem suņiem ir jādod iespēja ostīt, iezīmēt, katram savā tempā izpētīt ko jaunu, tās var arī saukt par sociālajām pastaigām. Vērojot suņa ķermeņa valodu, ir jāiepazīst cik tālu viņš ir gatavs iet- droši var iztikt tikai ar vides ostīšanu. Ir pierādīts, ka deguna aktīvas izmantošanas, jeb ostīšanas laikā, suņa asinīs rodas dopamīns, kas palīdz kontrolēt smadzeņu gandarījuma/apbalvojuma un baudas centrus. Dopomīns palīdz regulēt kustību un emocionālās reakcijas, uzvedību un uztveri- vienkārši sakot, palīdz baudīt procesu.

Turpinājums sekos..


Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .