Par mani


Mani sauc Laine Kupča. Suņi ir mana mīlestība un kaislība jau no bērnības, kad pratu atrast kontaktu un iemācīt komandas mūsu ķēdes sunim (to, ka turēšana pie ķēdes ir nežēlīga izturēšanās pret dzīvnieku, sapratu krietni vēlāk)- Sibīrijas haskija jauktenim. Lieki piebilst, ka toreiz kā to darīt nebiju pat televīzijā redzējusi.

Izglītība kinoloģijā

Esmu kinoloģe ar teju divdesmit gadu pieredzi suņu apmācībā. Četrpadsmit no tiem pavadīti Valsts policijas Kinologu nodaļā, kur saņēmu valsts izsniegtu profesionālās kvalifikācijas apliecību policists- kinologs. Turpināju savu darbu apmācot suņus pēdu meklēšanā, priekšmetu meklēšanā, personu meklēšanā, vielu meklēšanā, aizsardzībā un bīstamu personu aizturēšanā. 

Brīvajā laikā apmācīju savus suņus un palīdzēju citiem apmācīt viņējos tādās paklausības disciplīnās kā BH (suns kompanjons), VDK (vispārējās dresūras kurss), VPK (vispārējās paklausības kurss), Obedience (starptautiskā paklausība), Obedience Rally (Paklausības rallijs), IPO b (paklausība darba suņu starptautiskajā eksaminācijā). Ar saviem suņiem esmu startējusi šo un citu disciplīnu sacensībās.

Es uzskatu, ka lielāks ieguvums par profesionālo kvalifikāciju man kā kinologam tomēr ir praktiskais darbs un nemitīga interese par jaunākajiem atklājumiem suņu apmācībā. Tāpēc turpinu lasīt un klausīties uzvedības speciālistu un pasaulē atzītu treneru atklājumus, kā arī ieviešu praksē tieši jaunākās uz zinātniskiem pētījumiem balstītās metodes, kuras aizliedz iebiedēšanu kā efektīvu un ētisku mācību pieeju.

Harmoniska kopdzīve ar suni- vislielākā interese

Lai gan darbs un sportošana ar suņiem ir daudzu cilvēku, arī mana aizraušanās, tomēr tieši harmoniska kopdzīve ar suni ir tas, kas nepieciešams, lai kopā būšanas laiks būtu prieks sunim, miers pašam un lepnums cilvēkos izejot. Jo nesalīdzināmi ilgākas stundas mēs pavadām mājās, ģimenē un atpūtā, nevis sacensībās vai darbā. Tāpēc svarīgāk par labiem nopelniem sacensībās ir tieši suņa iekļaušana ģimenes ikdienā, jāsaka gan, izmantojot tikai pozitīvas apmācības metodes, iekļaušanās nopelnus neizslēdz!

STRESA MENEDŽMENTS? Savulaik piedalījos patversmju suņu socializācijā un māju meklējumos, tāpēc pamanīju, ka visbiežāk saimnieki no suņiem atsakās tieši nekontrolējamas uzvedības dēļ (agresija, pavadas vilkšana, riešana, miskastes vandīšana, hiperaktivitāte uc.). Tā NAV nepaklausība, bet gan instinktīva reakcija, īsi sakot- visa pamatā ir stress. Suns nezina, ka ir jāklausa, jo viņš ir dzīvnieks un, ja vien nav iemācīts rīkoties savādāk, viņš rīkojas instinktīvi. "Stresa menedžements" ir ļoti individuāls un plašs temats, bet ar tā palīdzību, nereti, pat suns, kurš nezina nevienu komandu, ir spējīgs būt suns, kurš reaģē mierīgi.

KOMUNIKĀCIJA? Visas paklausības pamatā ir komunikācija- tas ir jāzina saimniekam. Atsaukšanās uz saimnieka komunikāciju ir tas, kas man nesīs visu LABĀKO, ko vien varu tagad saņemt- tas ir jāzina sunim. Pārzinot suņa ķermeņa valodas (suņa pamata valoda) vissīkākās nianses, sainieks būs spējīgs paredzēt katru suņa nākamo soli. Cilvēki pārsvarā komunikācijai lieto valodu, tāpēc nereti suņa darbības saucam par "pēkšņām" un suņus par "neparedzamiem", lai gan patiesībā suns "runāja" jau ilgi pirms "darīja". Ilga pieredze darbā ar suņiem rada dabīgu spēju komunicēt un izprast suņus- tas ir svarīgi, lai noteiktu problēmuzvedības cēloņus. Tomēr iepazīt svarīgas nianses var jebkurš.

KĀPĒC TIKAI POZITĪVI? Pirmkārt jau tāpēc, ka mīlu savus suņus un katrs solis tuvāk harmoniskai kopdzīvei ir kā "balzams manai dvēselei". Bet turpināt meklēt jaunas apmācību metodes un pieejas mani visvairāk pamudināja fakts, ka ir uzvedības problēmas, kuras nav iespējams atrisināt dzīvnieku sodot. Studējot ārzemju literatūru par uz zinātniski pētnieciskajiem darbiem radītajām apmācību metodēm, ieguvu zināšanas, kuras izmantojot praksē, saņēmu skaidras atbildes- Ja dzīvniekam prot pierādīt, ka vēlama uzvedība ir vērtīga, viņš to atkārtos (pozitīvais nostiprinājums). Tikpat nozīmīga ir komunikācija starp suni un saimnieku un stresa mazināšana suņa ikdienā. Pareizi sagatavojot suni un pamazām prezentējot tam apstākļus, kuri agrāk veicināja problēmuzvedību (visbiežāk instinktīva reakcija uz stresu), saimnieks iemāca sunim sev vēlamu uzvedību veidā, kurš abiem rada prieku (vai tad prieks nav īstais iemesls kāpēc 80% mūsdienu saimnieku izvēlas savu dzīvi saistīt ar suni?) Un pārsteidzošākais ir tas, ka pat suņi- seniori, "sarežģīti suņi", mazi suņi (utt.) ir gatavi mācīties!

KĀPĒC BEZ SODA? Esmu izmantojusi dažādas sodu saturošas metodes (lai man piedod mani suņi) un esmu mācījusi citus tās izmantot pret viņu suņiem (es tiešām domāju, ka nevar savādāk), bet radītais stress ir tikai bojājis suņu un viņu saimnieku dzīvi, komunikāciju un uzvedību. Stress rada problēmas, nevis tās risina. Godīgs, zinošs saimnieks pratīs pamanīt, ka sods "nokauj simptomus", problēmu nerisinot, bet nerisināta problēma ir "bumba ar laika degli" (vairāk par soda neizmantošanu sadaļā "sodam NĒ!"

PAR  MANIEM SUŅIEM LASI ŠEIT.


Izveidots ar Mozello - labo mājas llapu ģeneratoru.

 .