Starpsugu komunikācija
Pozitīvas un negatīvas pieredzes rezultātā starpsugu komunikācija ir iespējama pat ļoti veiksmīgi, arī tad ja šo dzīvnieku “valodas” ir pavisam atšķirīgas.
Labi zinām, cik daudz ko suņi spēj uztvert un iemācīties pat tad, kad cilvēks to skaidro pilnīgi pēc savas saprašanas, nevis sugai “suns” saprotamā valodā.
Tāpat zinām neskaitāmus piemērus, kur suņi lieliski sadzīvo ar kaķiem, trušiem, papagaiļiem un tik amizanti ir vērot to īpašo komunikāciju, kuru viņi gadu gaitā attīsta!
🔶 Pozitīva pieredze un veiksmīgi iznākumi komunicējot ir paši svarīgākie, lai patiešām nostiprinātu draudzīgas attiecības, kuras abas puses uztver kā tādas.
🔸Visiem ir jājūtas drošībā un jāredz pozitīva motivācija turpināt.
🔸Tikpat svarīga ir apziņa, ka otrs mani respektēs, ja es “teikšu Nē!”. Šī daļa ir ļoti svarīga, lai novērstu konfliktus. Te daudz var palīdzēt cilvēks, kurš viena dzīvnieka nespēju tolerēt kādu situāciju atrisina ar iejaukšanos PIRMS konflikts tiešām notiek.
🔸Arī citu “Nē ir- Nē!”! Atkāpties nevis turpināt darīt “kā gribās” ir svarīga prasme ikdienas situācijās.
Arī negatīvi iznākumi komunikācijai šad un tad notiek, tā ir dabīga ikdiena. Problēmas sākas tad, kad ar šādu komunikāciju rodas asociācijas visās attiecībās. Tas var notikt gan, kad piemēram, suns noraida kaķi (vai citu dzīvnieku) rūkdams visu laiku un tas ir viss, ko kaķis no šī suņa redz. Tāpat, ja suns un kaķis nav vēl pazīstami un pirmās pieredzes ir negatīvas.
PIRMĀS PIEREDZES IR ĻOTI NOZĪMĪGAS. Tās vienmēr jāorganizē maksimāli veiksmīgas.
🔸 Negatīviem notikumiem vajadzētu būt ne vairāk kā 9:1, kur 9 ir pozitīva komunikācija un 1 kāds ne tik nozīmīgs, bet tomēr nepatīkams iznākums.
