Posttraumatiskā stresa sindroms suņiem (PTSS)
Arī Teksasas A&M Veterinārmedicīnas un biomedicīnas zinātņu koledžas asociētā profesore Dr. Lori Teller apgalvo to, ko arī citi, kuri savu dzīvi saista ar suņiem, var apliecināt: suņi var ciest no psiholoģiskiem stāvokļiem līdzīgi kā viņu cilvēki, arī PTSS. Šī iemesla dēļ saimniekiem var būt noderīgi apzināties iespējamos cēloņus, diagnozi un to, kā suņu posttraumatiskā stresa traucējumus var pārvaldīt, lai sunim nodrošinātu vislabāko iespējamo dzīvi pēc stresa un traumas periodiem.
Aptuveni 5 līdz 17% suņu cieš no suņu PTSS, taču, tā kā šis stāvoklis suņiem ir atpazīts tikai pēdējo 10 gadu laikā, Tellere piemetina, ka vēl ir daudz ko mācīties, lai vispār atpazītu simptomus.
To, kas sunim rada tik smagu pārdzīvojumu ir viegli iedomāties kā smagu fizisku traumu, cita dzīvnieka, suņa uzbrukumu, vardarbību, ciešanu avārijā, dzīvi kucēnu fermā vai pamestībā klaiņojot. Bet ne vienmēr tā tas ir. Reizēm tas ir itkā neliels negadījums, kas citam sunim būtu ātri aizmirstams, bet konkrētajam sunim tas ir gana nozīmīgs, lai pakāpeniski attīstos PTSS.
PTSS vieglāk pakļaujami ir veci suņi, slimi suņi, kucēni, suņi, kuri jau tā ikdienā piedzīvo pārāk lielu stresu un nav spējīgi to kvalitatīvi pārstrādāt, suņi kuri nesaņem pietiekamu ikdienas nodrošinājumu, ir badā, par maz guļ, spēcīgi salst vai pārkarst utml.
Tellere apgalvo: “PTSS simptomi suņiem ir līdzīgi kā cilvēkiem, un tie ietver hronisku trauksmi; hipermodrību; noteiktu cilvēku, vietu vai situāciju (utml.) izvairīšanos; miega traucējumus; bailes būt vienam (atšķirtības trauksmi); samazinātu interesi par iecienītākajām aktivitātēm; bailes, agresiju.”
Interesantākais un grūtākais, lai atpazītu to vai sunim ir radies PTSS no kāda biedējoša notikuma- suns simptomus parasti attīsta pakāpeniski tuvākā mēneša laikā. Izņemot gadījumus, ja tā ir viņa pirmreizējā pieredze šādā situācijā. Piemēram, kucēnam uzbrūk svešs suns un viņam tā ir pirmā pieredze ar svešiem suņiem kā tādiem.
Tas ir atbilstošas, laicīgas suņa socializācijas un ikdienas stiprināšanas viens no galvenajiem iemesliem. Atbilstoša- suns, kurš jau ir uzkrājus bagātīgu POZITĪVO pieredzi ar citiem suņiem (vai jebko- pēc situācijas), neveiksmi pārcietīs vieglāk. Laicīga- nebūsiet nokavējis iepazīstināt savu suni ar POZITĪVIEM socializācijas piemēriem laikā, kad viņš vēl ir krietni atvērtāks mācībām, kā piemēram, kucēna vecumā.
Arī pēc adopcijas, atpazīt vai jūsu suns ir piedzīvojis traumatiskus notikumus savā dzīvē iepriekš, būs nepieciešams iedzīvošanās laiks. Pirmkārt jau jūs nepazīstat šī suņa personību un tās izpausmes. Suņi, kuri adoptēti no sliktiem apstākļiem pirmās dienas mēdz izgulēties un arī citādi jaunajās mājās kādu laiku uzvesties pasīvi. Un tikai ar laiku atklāt patiesās emocijas ar augstāk minēto uzvedību.
KO DARĪT, JA SUNS PIEDZĪVOJIS TRAUMU (vai- ko darīt pēc jebkura strespilna notikuma? Daudziem pilsētas suņiem- pat pēc ikdienas pastaigas piesātinātajā pilsētvidē. Jo bieži vien cilvēki tā arī neatpazīst traumu, kuras simptomus pamanīs tikai dienas vēlāk)?
NĒ MIEGAM- JĀ MIERAM PĒC TRAUMAS. Ja sunim ir bijis reaktīvs notikums (vai bailes, vai augsts uzbudinājums), situāciju pārtraukt un vērojot suni ļaut viņam brīvi izkustēties. Piemērotākais izkustēšanās veids: viegla garā pavada, brīva kustība, brīva ostīšanās, skatīšanās, atjēgšanās, ideālā gadījumā rakšana, graušana, plucinàšana, izskriešanās, kārumu meklēšana.
Ja sunim atbilstoši tiek dota izvēlēs brīvība (tas nenozīmē mierīgi skatīties kā suns reaģē reaktīvi vai agresīvi uz apkārt notiekošo- tas ir nekavējoties jāpārtrauc un suns jānovirza), viņi parasti paši labi parāda, kas ir viņiem piemērotākais nomierināšanās veids.
Svarīgi NEPAŅEMT ĪSĀ PAVADĀ, NELIKT STINGRI KLAUSĪT KOMANDĀM, NEIELIKT BŪRĪ, MAŠĪNĀ VAI CITĀ BEZIZEJĀ, kur suns turpina stresot līdz sāk darīt ko citu, kā piemēram, aizmieg- STRESU NEPIECIEŠAMS PĀRSTRĀDĀT!
Pētījumā zemāk varam lasīt, ka suņi, kuriem pēc traumas nav bijusi iespēja stresu pārstrādāt, bet viņi tā vietā gulējuši- PTSS piedzīvo biežāk, nekā suņi, kuriem bijusi šāda iespēja.
KO DARĪT, JA PARĀDĪJUŠIES SIMPTOMI? To pašu, ko jūs darītu, ja suns citu iemeslu dēļ jūtas nedroši kādā situācijā. Pirmkārt jau, pārliecinieties par sava suņa veselības stāvokli pie kvalitatīva veterinārārsta. Tad meklējiet profesionālu palīdzību, lai veiktu suņa ikdienas kvalitātes izvērtēšanu, miera vairošanu un pakāpenisku desensibilizāciju konkrētajā situācijā. Tātad, ļaujot sunim piedzīvot to, kam viņš ir gatavs (ja tie ir suņi, tad attiecīgā intensitātē, lai viņš neuzrādītu agresiju, bailes, hiperaktivitāti utt, un varētu radīt jaunas asociācijas darbojoties tur, kur suņi ir, bet viņu nebiedē). Un ļoti svarīga ir arī pārasociēšana (counter conditioning), jeb jaunu, pozitīvu asociāciju radīšana. Vienkārši sakot- suns redz citu suni tā, ka viņam ar šo suni rodas pozitīvas asociācijas.
VĒL KĀDS INTERESANTS FAKTS PAR SIMPTOMIEM: tie varbūt absolūti nesaistīti ar traumas avotu. Sunim var uzbrukt cits suns, bet ikdienā viņš kļūst agresīvs pret citiem suņiem, baidīties no motociklistiem un izvairīties no dīvainiem, svešiem cilvēkiem tumsas laikā un urinēt mājās, kad tiek atstāt viens. Šķiet- visas šīs lietas ir nesaistītas, bet kopīgais tām ir- pastāvīgais stresa stāvoklis, kas katrā brīdī izpaužas atšķirīgi.
JA SUNS SĀCIS UZVESTIES NERAKSTURĪGI SEV. Kucēna vecumā tas var būt tikai nākamais attīstības (baiļu) posms, nesterilizētām kucēm- hormonālās izmaiņas. Bet visiem suņiem, neatkarīgi no vecuma- IZMAIŅAS VESELĪBĀ VAI PTSS. Vēro uzmanīgi, pārdomā vai kas īpašs nav noticis/mainījies suņa ikdienā UN MEKLĒ KVALITATĪVU PROFESIONĀLO PALĪDZĪBU, kuras pirmais noteikums ir SPĒJA VĒROT SIMPTOMUS, LAI IZPRASTU CĒLONI UN PALĪDZĒTU CĪNĪTIES AR SEKĀM.
Stāsts no dzīves: Attēlā redzamais ir viens no maniem dienesta suņiem laikā, kad strādāju kā policijas kinologs- Fortis. Viņš jau no agras bērnības piedzīvoja ļoti intensīvu socializāciju, bija drošs jebkurā situācijā. Ilgu laiku braucām uz darbu ik dienas ar diviem sabiedriskajiem transportiem cauri Jūrmalai un Rīgai, arī darbā regulāri braucām mašīnās, staigājām centrālajā Rīgā utt.
Tad nopirkām automašīnu, pagāja laiks un avarējām- sitiens bija ļoti spēcīgs, mašīna pilnībā tika sadauzīta. Fortis neraksturīgi sev ļoti agresīvi metās sagaidīt atbraukušo ceļu policiju. Suni apsaucu, viņš 'nomierinājās', viss tika reģistrēts un mēs ar kājām pa pilsētu devāmies uz ne tik tālo darba vietu. Tajā laikā par PTSS daudz nedomāju.
Nekas daudz mūsu dzīvē nemainījās, tikai mums atkal nebija auto, kopā ar Forti visur braucu ar sabiedrisko transportu, regulāri staigājām gar ļoti intensīvas satiksmes vietām. Izmaiņas sākās aptuveni pēc nedēļas- ieraugot mežā pēkšņi braucošu auto, mans suns atpakaļgaitā metās līdz tuvākajiem kokiem. Tā pakāpeniski, mums vajadzēja arvien lielāku laiku, lai pēc mierīgām vietām 'iejustos' tur, kur braukā automašīnas. Suns vai nu metās prom vai spēcīgi rāva pavadu, nervozēja un nespēja koncentrēties.
Tā bija mana pirmā pieredze ar pārasociēšanu (counter conditioning), lai gan man tās nosaukumu neviens neminēja, pieredzējis treneris man lika iet ar suni pie ielas un viņu tur visu laiku barot.
Forta nervu sistēma un tik ļoti bagātīgā pozitīvā pieredze darīja savu- viņš bija lieliskā gatavībā uzņemt manu noteikti toreiz neprasmīgo apmācību, kas ļāva viņam atgriezties pie agrākajām, neitrālajām asociācijām. Šeit gan jāpiemin, ka PTSS var pakāpeniski izzust arī paši no sevis, sevišķi ja konkrētais suns ir ļoti izturīgs pret stresa ietekmi, kāds Fortis viennozīmīgi bija!
Izmantotā literatūra:
Teksasas veterinārās un biomedicīnas universitātes raksts par postraumatiskā stresa sindromu suņiem: https://vetmed.tamu.edu/news/pet-talk/caring-for-a-dog-with-ptsd/
Pētījums par nomierināšanās nepieciešamību pirms miega, lai novērstu PTSS: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/36622038/?fbclid=IwRlRTSAOo_DVleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAo2NjI4NTY4Mzc5AAEeuS90haIiWp8hgnDnqdCNjHiKKxeYVTnziTn_O0Vhqlq3c33KR7MXqwtp5bQ_aem_kSCgHeBRndNHLE3dBbaZBw
Pētījums par miegu pēc mācīšanās, kas liek saglabāt emocionālās atmiņas uz gadiem: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16806090/?fbclid=IwRlRTSAOo_HdleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZAo2NjI4NTY4Mzc5AAEeuS90haIiWp8hgnDnqdCNjHiKKxeYVTnziTn_O0Vhqlq3c33KR7MXqwtp5bQ_aem_kSCgHeBRndNHLE3dBbaZBw
