STIMULS NOSAKA UZVEDĪBU
Stimuls ir parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko); ierosinošais kairinājums. (Tezaurs.lv)
Suns uztver stimulus ar maņu palīdzību (ierauga, saož, sadzird, sagaršo (arī mutē ir smaržu receptori), satausta (caur ādu).
SAJŪTOT STIMULU, suns attiecīgi REAĢĒ- instinktos un pieredzē balstīti.
PIEREDZE VAR IEMĀCĪT SUNI UZ STIMULU REAĢĒT NEDABĪGI. Bet primārā reakcija ir iedzimto īpašību kopums.
NEGATĪVA PIEREDZE REAKCIJU APSPIEŽ. Pat, ja ārēji negatīva pieredze šķiet tūlītēja un efektīva, reakcija turpina ‘dzīvot’ līdz izpaudīsies, kad apstākļi mainīsies.
POZITĪVA PIEREDZE (ko suns saista ar stimulu) UZVEDĪBU NOSTIPRINA. Tas ir pozitīvais pastiprinājums (R+), kas māca jaunas reakcijas, kuras lietot veco vietā.
PIEREDZE VAR KĻŪT VĒRTĪGĀKA PAR INSTINKTIEM. Jo spēcīgāki instinkti, jo rūpīgāk jāorganizē pozitīvās pieredzes saistīšana ar citiem stimuliem vidē. Noteiktos gadījumos tas ir darbs visa mūža garumā.
VIDĒ IR VAIRĀK UN MAZĀK NOSĪMĪGI STIMULI.
Mainoties videi, var mainīties arī suņa spēja reaģēt uz kādiem stimuliem, jo citi vidē ir suņa uztverē vērtīgāki.
Šeit ir liela nozīme suņa socializācijai- esošajām asociācijām par konkrētās vides nozīmi.
RŪPĪGI UN ATBILSTOŠI SOCIALIZĒTS SUNS VIENMĒR IR SPĒJĪGAKS SADARBOTIES UN MĀCĪTIES.
Nepareizi socializētam vai nesocializētam sunim vienmēr ir lielāka iespēja attīstīt bailes, agresiju, hiperaktivitāti, nespēju koncentrēties vai novērsties no satraucošā ikdienas mācību laikā. Kas attīsta tikai arvien plašākas nevēlamas reakcijas.
SUNS VISU DZĪVI IR GATAVS MAINĪT SAVAS ASOCIĀCIJAS AR STIMULIEM.
Suns visu dzīvi ir socializējams. Suns visu dzīvi ir mācāms.
Bet krietni vērtīgaka un vieglāka ir atbilstoša suņa socializācija kucēna vecumā, kad viņš vēl veido savu priekšstatu par apkārtējo pasauli. Noturīgākās un veiksmīgākās ir pirmās pieredzes ar kādiem noteiktiem stimuliem, krietni grūtāk ir izmainīt negatīvu pieredzi, kas radusies kā pirmā, sevišķi jau, ja tā ir traumatiska.
Piemēri: Suns var labi sadzīvot ar savu kaķi un dzīt visus svešos. Nedzīt savu kaķi, ja ir ar viņu divatā, bet dzīt, kad blakus ir citi suņi. Nedzīt, kad ir citi suņi un ģimenes pieaugušie, bet dzīt, kad ir tikai ģimenes bērni. Suns, kurš ir īsts mednieks (ar prasmi arī nogrābt un purināt) var tikt iemācīts piemēroti uzvesties kaķa klātbūtnē, bet nekad nebūs droši ar viņu atstājams. Suns, kurš svešus kaķus dzen visu mūžu, bet nav īsts mednieks (nav ar iedzimtu tendenci grābt- tikai aizdzīt), pie noteiktiem apstākļiem var tikt droši iemācāms dzīvot ar savu kaķi.
