KĀPĒC SUNS PĀRSTĀJ IZPILDĪT AICINĀJUMUS, KURUS AGRĀK IZPILDĪJA?
INSTAGRAM UZDOTAIS JAUTĀJUMS:
KĀ ATMĀCĪT, JA SUNS KOMANDU, KO AGRĀK IZPILDĪJIS LABI, SĀK IZPILDĪT GREIZI/JAUC AR CITĀM?
Pirmkārt: kāpēc es nesaku “komanda”, bet tā vietā lietoju “aicinājums”?
Tāpēc, ka cilvēkiem domāt-runāt-darīt ir ļoti saistīti procesi. Un ar vārdu “komanda” mūsu asociācijās ir tieša saikne ar bezierunu paklausību. Kā arī ar sankcijām, tās neizpildot. Ne par velti šis termins ir ņemts tieši no armijas vides (kā arī pamata paklausības izcelsme un klasisiskais izpildījums suņiem ir cēlies tieši šeit).
KĀPĒC AICINĀJUMS?
Jo pats vārds LIEK CILVĒKAM SAPRAST, ka ja suns tajā neredz vērtību, pastāv iespēja atteikties. Un tam seko cilvēka kā būtnes, kura apveltīta ar abstrakto domāšanu, uzdevums- izprast un apmācīt savu dzīvnieku, nevis primitīvi uzskatīt “viņš mani saprot bet nepakļaujas”.
Ja mēs sakām “Apsēdies uz krēsla!”, tad cilvēks, kurš nepaklausa, to dara apzināti. Ja vien saprot valodu, kurā šī komanda/aicinājums/lūgums tiek izteikts.
Un te nu mums ir jāpieņem, KA SUŅI MŪS NESAPROT. Pat ja viņi mūsu valodā ir spējīgi iemācīties neskaitāmus vārdus, viņi to dara savādāk nekā cilvēks, kurš savā galvā uzreiz redz ”uz krēsla apsēšanās procesu” un nepieciešamību aiz pieklājības, pretimnākšanas vai paklausības to izpildīt.
SUŅI ATKĀRTO SEV SAPROTAMO POZITĪVĀKO IZNĀKUMU.
A)Iegūstot sev labumu;
B)Izbēgot no kaut kā nepatīkama (arī vilšanās, ko nes kādas uzvedības bezjēdzība).
Procesu kā suns rada savas asociācijas ar sadzirdēto vārdu varētu aprakstīt aptuveni šādi: Suns ir iemācījies, ka atskanot konkrētajam vārdam, uzvedība, kura ved pie emocionāli patīkamākā iznākuma ir tieši šāda- apsēsties uz minētā krēsla.
Suns, kurš uzreiz apsēžas uz krēsla, redz to kā vērtīgāko uzvedību, tikko kā sadzird “Apsēdies uz krēsla!”
Suns, kurš pēkšņi sācis no tā izvairīties, lai gan agrāk klausīja bez kavēšanās, sācis saskatīt šajā procesā ko nepatīkamu vai bezjēdzīgu un kāda cita uzvedība, piemēram, apstāšanās blakus krēslam, IR KĻUVUSI APBALVOJOŠĀKA.
Tā kā tika minēta ”jaukšana ar citām”- iespējams, cits aicinājums ir sunim nostiprinājies kā vērtīgāks. Atcerēsimies, ka suņi mūsu valodu nesaprot kā mēs to darām- iegaumējot vārdu nozīmi. Iespējams, runa ir arī par prasītāja ķermeņa valodu. Jāapdomā vai netiek lietoti līdzīgi vai pat tādi paši žesti.
Īsi sakot: KO suns pēc noteiktā stimula (“aicinājuma”) ATKĀRTO, TAS TIEK APBALVOTS.
Apbalvojums var būt:
A)Dabīgs un vides izraisīts (“aicinājumu” apgūšanā to sauc par traucēkļiem, jo mēs ļoti bieži mēģinām no suņiem panākt kaut ko nedabīgu- ar dabu cīnīties ir ļoti grūti);
B)Pievienots. Parasti tie ir uzmanība (uzslavas), sadarbība, kārumi, rotaļas, mantas- konkrētajai situācijai un sunim atbilstošs (kārumi ir cilvēkam visvieglāk kontrolējamie, bet ne vienmēr piemērotākie).
Lai mēs ar saviem nedabīgajiem aicinājumiem spētu konkurēt ar dabu, mums ir rūpīgi, rūpīgi ik dienas jāslīpē UN POZITĪVI JĀSTIPRINA tieši tas, ko vēlamies redzēt no suņa.
Jeb JĀCEĻ VĒRTĪBA saviem aicinājumiem tieši tādā izpildījumā kā vēlamies to redzēt.
Bet vēl viena dzīvesziņa, jeb “LifeHack” ir visu laiku PĀRVĒRTĒT SAVAS PRASĪBAS un maksimāli tās “atbalstīt” suņa dabīgajās vajadzībās un apbalvojumos, jo dabīgās uzvedības dabīgi nostiprinās un cilvēkam ir jāpieliek mazāks ieguldījums- vairāk laika atliek vienkārši kopīgā laika baudīšanai. Kā arī sunim ir mazāk stresa un līdz ar to- mazāk emocionālu uzvedību.
ATBILDOT UZ “KĀ ATMĀCĪT”?
VĒLREIZ IZVĒRTĒ VAI TAVS AICINĀJUMS NEPRASA KO TĀDU, KAS SUNIM LIEK IZJUST bailes, sāpes (veselības probēmas?), diskomfortu, riebumu vai vilšanos.
Un sāc no nulles (gan traucēkļu, gan aicinājuma ziņā- iespējams izvēlies jaunu signālu) itkā suns šo vispār nebūtu mācījies un cel vērtību vēlamajam.
Starpsugu komunikācija
Pozitīvas un negatīvas pieredzes rezultātā starpsugu komunikācija ir iespējama pat ļoti veiksmīgi, arī tad ja šo dzīvnieku “valodas” ir pavisam atšķirīgas.
Labi zinām, cik daudz ko suņi spēj uztvert un iemācīties pat tad, kad cilvēks to skaidro pilnīgi pēc savas saprašanas, nevis sugai “suns” saprotamā valodā.
Tāpat zinām neskaitāmus piemērus, kur suņi lieliski sadzīvo ar kaķiem, trušiem, papagaiļiem un tik amizanti ir vērot to īpašo komunikāciju, kuru viņi gadu gaitā attīsta!
❤️Pozitīvā pieredze un veiksmīgi iznākumi komunicējot ir paši svarīgākie, lai patiešām nostiprinātu draudzīgas attiecības.
🍁Visiem ir jājūtas drošībā- tas ir pats svarīgākais.
🍁Otrais svarīgākais varētu būt apziņa, ka otrs mani respektēs, ja es “teikšu Nē!”. Šī daļa ir ļoti svarīga, lai novērstu konfliktus. Te daudz var palīdzēt cilvēks, kurš viena dzīvnieka nespēju tolerēt kādu situāciju atrisina ar iejaukšanos PIRMS konflikts tiešām notiek.
Instagram ar šo tēmu saistītā Reela beigās redzam kā Amadeuss rejot jau skatās uz mani, jo viņam šī spēle ir par daudz satraucoša, bet pats viņš nespēj apstāties, tāpēc atrisinājumu meklē pie manis, nevis vēl intensīvāk ķersta kaķi.
🍁Trešais arī citu “Nē ir- Nē!”! Atkāpties nevis turpināt darīt “kā gribās” ir svarīga prasme ikdienas situācijās.
💔Arī negatīvi iznākumi komunikācijai šad un tad notiek, tā ir dabīga ikdiena. Ar negatīvo problēmas sākas tad, kad ar šādu komunikāciju rodas asociācijas visās attiecībās. Tas var notikt gan, kad piemēram, suns noraida kaķi (vai citu dzīvnieku) rūkdams visu laiku un tas ir viss, ko kaķis no šī suņa redz. Tāpat, ja suns un kaķis nav vēl pazīstami un pirmās pieredzes ir negatīvas.
💔Negatīviem notikumiem vajadzētu būt ne vairāk kā 9:1, kur 9 ir pozitīva komunikācija un 1 kāds nenozīmīgs, bet tomēr nepatīkams iznākums.
Bet runa ir par jau nostiprinātām attiecībām. Sākumā rūpīgi jāpieskata, lai suns un kaķis (vai cits dzīvnieks) rūpīgi nostiprina tikai pozitīvas asociācijas.
DRAUDZĪBA UN UZTICĒŠANĀS STARP SUNI UN CITU DZĪVNIEKU
ĪSTA UZTICĪBĀ BALSTĪTA SAIKNE ir vērojama, kad dzīvnieki PAŠI izvēlas kopā relaksēties vai mierīgi otra tuvumā “darīt savas lietas” un otru netraucēt.
PAŠI. Tas nozīmē, ka šo kopābūšanu nemotivē vērtīgie resursi (piemēram, dzīvnieki guļ kopā, jo blakus atrodas arī mīļais cilvēks- tad vairāk runa ir par “ir kopā ar cilvēku”, nevis “ir kopā ar otru dzīvnieku”.
PAŠI. Šī kopābūšana nav uzspiesta, jo viņiem ir iespējas aizkļūt, nevis viņi ir kopā, jo nav citu variantu.
Parasti tad vērojams arī tas kā abi respektē viens otra robežas un ķermeņa valodu.
ATTĪSTOT ŠĀDAS ATTIECĪBAS KONFLIKTI NOTIEK KRIETNI RETĀK.
BIEŽI VIEN MALDĪGI par draudzības pilnām attiecībām tiek uzskatīts nevaldāms prieks satiekoties vai neapturamas rotaļas līdz abi no bezspēka pakrīt. Nemitīga sekošana otram, nepārtraukta laizīšana, ostīšana, cenšanās spiesties klāt, likt virsū ķepas, uzsākt kārtējo rotaļu, lai arī otrs nemitīgi signalizē, ka to nevēlas un tamlīdzīgi.
ŠĪS VISBIEŽĀK IR PAAUGSTINĀTA STRESA SEKAS, KAS VAR ESKALĒT KONFLIKTĀ.
Jap, kad es domāju, labāk būt vairs nevar, Amadeuss izvēlas gulēt kopā ar Bellu.. Kā jau esmu minējusi- viņš ļoti reti kādam uzticas, bet ciešas attiecības veido vēl retāk..
Ar suņiem viņam patīk iepazīties, paspēlēties un doties prom.
Kaķi līdz Bellai bija vien medījums.
Bet cilvēki- uzticas tikai ģimenei un arī tajā ar katru tās locekli ir izveidojis unikālas attiecības.
UN TAGAD 23 DIENAS PĒC IEPAZĪŠANĀS- BELLA JAU IR ĪSTS DRAUGS!
PATVERSMĒS IR TIKAI TRAUMĒTI UN NELABOJAMI SUŅI, BET ŠĶIRNI NOSAKA IZSKATS.
PATVERSMĒS IR TIKAI TRAUMĒTI UN NELABOJAMI SUŅI, ŠĶIRNI NOSAKA IZSKATS.
VAI VISI PATVERSMĒS DZĪVOJOŠIE SUŅI IR TRAUMĒTI UN NELABOJAMI?
Pirmkārt, ļoti, ļoti mazs procents suņu ir tik traumēti, lai būtu nelabojami.
Ir pierādīts, ka suņa smadzenes veidojas un mainās visā viņa mūža garumā.
POZITĪVA PIEREDZE IR TĀ, KURA SMADZENĒS VEIDO UN NOSTIPRINA ARVIEN JAUNUS SAVIENOJUMUS un līdz ar to- atbilstošā vidē un ar atbilstošu apmācību ir iespējams izmainīt suni līdz nepazīšanai.
PAT VISLIELĀKĀS TRAUMAS IR PĀRKLĀJAMAS AR PAKĀPENISKU POZITĪVU PIEREDZI.
Bet suņi, kuri uzvedas nevēlami, jo līdz šim nav pieredzējuši pietiekamu, sunim atbilstošu ikdienas nodrošinājumu, bet arī lielas traumas nav pieredzējuši, ir salīdzinoši pavisam viegli mācāmi un veidojami. Vairāk runa ir par viņu iedzimtajām īpašībām.
Pie tam, patversmēs nonākušo suņu stāsti ir visdažādākie. Labāk saprotamie būs tur igāk padzīvojušie suņi, bet jaunpienācēji mājās var atvērties pavisam citai uzvedībai.
Svarīgāk par bailēm no tā, ka suns nevarēs mainīties
(SUŅI VIENMĒR VAR MAINĪTIES, ja vien veselība to ļauj),
ir izplānot “vai ES- CILVĒKS ESMU GATAVS MĀCĪTIES, MĀCĪT UN PIELĀGOTIES”. Vai mana dzīvesvieta un ikdiena ir pielāgojama, vai man ir laiks un finanses vēl vienam ģimenes loceklim?
Vai zināšu kur un esmu gatavs meklēt profesionālu palīdzību PIRMS un arī pēc mīluļa nonākšanas manās mājās?
VAI ŠĶIRNES SUNS NO AUDZĒTAVAS TOMĒR NEBŪS PAREDZAMĀKA IZVĒLE?
Kas ir šķirnes suns? Tas ir suns, kura izcelsme ir paaudzēs profesionāļu plānota un veidota. Viņa izskats, raksturs un iedzimtās īpašības ir paredzamas, jo tās ir rūpīgi izkoptas smaga darba rezultātā.
VIŅAM IR ĪSTI CILTSRAKSTI- rakstu ar lieliem burtiem, jo gadu desmitus atpakaļ pati iegādājos suni, kuram ciltsraksti bija izfantazēti un un skaisti noformēti, tādejādi ieguvu supermīļu kranci par lielu naudu. Suns mīļš un pat veselīgs (kā mēdz galīgi nebūt), bet meļus atbalstīt ar naudu manos plānos neietilpa.
Šķirnes suns ir rūpīgi audzētāja kopts un lolots no pirmās savas dzīves dienas.
VIŅŠ IR DĀRGS. Bet arī šī lielā summa neatsver visus audzētāja izdevumus kvalitatīvā barošanā, vetārsta uzraudzībā, izstāžu izdevumos (bez tām šķirnes ātri vien vairs neizskatītos pašas pēc sevis), gadu gaitā iegūto zināšanu, veltītā laika un profesionālas uzraudzības laikā tērēto.
LABAS AUDZĒTAVAS IR MAZ. Šķirnes suņiem ir maz saistības tikai ar suņa izskatu. Vienkārši sapārojot divus suņus, kuri itkā izskatās pēc šķirnes, iznākums būs tikpat neparedzams kā patversmes krancīšiem- arī tur sev var piemeklēt mīluli, kurš ir tikpat atbilstošs šķirnei kā mums visiem zināmajā portālā tik daudz tirgotie. Tikai patversmē atbrīvosiet vietu kādam citam bēdu brālim un NEATBALSTĪSIET SUŅU BEZATBILDĪGU VAIROŠANU.
NEATBALSTĪSIM SUŅU BEZATBILDĪGU VAIROŠANU, jo arī paši neesam ieinteresēti maksāt par neesošu kvalitāti. Mīļi un forši suņi ir arī patversmēs.
GRIBI ŠĶIRNI?
Ilgi un rūpīgi meklē savu šķirni, kura atbilst tavai ikdienai, jo arī sieva, kuru izvēlas pēc izskata, tik smuka vairs nešķiet, kad atklājas raksturs- IZVĒLIES SUNI PĒC IEDZIMTO ĪPAŠĪBU KOPUMA!Tad rūpīgi meklē tās audzētavu (noskaidro ĪSTUS ŠĶIRNES SUŅU AUDZĒTĀJUS) skaties, lai suņi viņiem būtu mīļi, viņi koptu arī savus seniorus, paši brīvi komunicētu ar VISIEM saviem suņiem, suņi būtu atsaucīgi un ieinteresēti būt kopā ar savu cilvēku (atbilstoši šķirnes iedzimtajām īpašībām), apkārt būtu tīrs un suņi dzīvoti sugai atbilstošā komfortā, nebūtu izolēti), sazinies, komunicē, brauc ciemos, redzi viņu suņus dzīvē, darbībā, ikdienā, lasi par viņiem, un domā, domā, domā..
VAI TU ESI GATAVS ŠĶIRNEI? Arī izvēloties pašu labāko audzētavu, izlasot visu pieejamo informāciju, esi gatavs, ka tu VARI TOMĒR NEBŪT GATAVS. Un tavs suns var būt tāda personība, kuru negaidīji. VIENKĀRŠI ESI GATAVS DARĪT VISU UN PIELĀGOTIES.
Šo visu uzrakstot, nopūšos un pie sevis padomāju- mani saprata labi, ja puse lasītāju.
Domāsim pozitīvi- kamēr būs neapdomīgi cilvēki, tikmēr vajadzēs kinologus un man būs darbs.
SARGĀSIM TOS, KURI MUMS UZTICĒTI!
Pārdomas par dzīvnieku aizsardzību, kura uzticēta MUMS.
Pēdējā laikā mūsu valstī daudz tiek runāts tieši par nelaimē nonākušo dzīvnieku glābšanas darbu. Interesanti UN ĻOTI SKUMJI ir tas, ka daļa cilvēku iesaka uzlabot šo uzdevumu APGRŪTINOT GLĀBŠANAS DARBU, jo dzīvnieku vienkārši esot daudz par daudz. Pie tam, ieteikts tiek LIEKOS iemidzināt..
Dzīvnieku tiešām IR DAUDZ PAR DAUDZ. Jo viņi vairojās, ja viņiem tiek dota tāda iespēja- tas tā vienmēr būs, nav ko par to brīnīties.
TĀ IR TIKAI CILVĒKU ATBILDĪBA.
Bet skumjais ir tajā- liela daļa cilvēku neredz iemeslu to kontrolēt.
Kopš man ir kaķene, es vēl spilgtāk redzu sabiedrības vidējo domāšanu. “Tad jau tev būs kaķēni? Varēs pieteikties uz vienu?”..
NĒ, MŪSMĀJĀS KAĶĒNU NEBŪS, jo mēs Bellu sterilizēsim tāpat kā kastrēts ir Amadeuss. ŠĀDS UZSKATS ir tas, kas KRIETNI PALĪDZĒTU SAMAZINĀT “LIEKO”DZĪVNIEKU SKAITU vispār, ne tikai mūsmājās. Jo patversmes, biedrības un citi glābēji jau sen vairs nespēj palīdzēt visiem- DZĪVNIEKU TIEŠĀM IR PAR DAUDZ.
Un ko darīt ar “liekajiem”? UZŅEMTIES ATBILDĪBU UN ATBALSTĪT IZMITINĀŠANU.
Par kādiem līdzekļiem?
PADAROT NEĒRTU BEZATBILDĪGU DZĪVNIEKU TURĒŠANU.
Reāli (tiešām veikt stingru kontroli, nevis tikai izveidot bezzobainus likumus) piemērojot sodu par nežēlīgu izturēšanos, atstāšanu novārtā, apmācības un nodrošināšanas neveikšanu, nelegālu pavairošanu. Piešķirt nodokli nesterilizētu dzīvnieku turēšanai utt.
SARGĀSIM TOS, KURI MUMS UZTICĒTI un darīsim to cilvēkiem cienīgā veidā!!