KLIKERIS un SVILPE

Klikeris un svilpe ir divas ļoti līdzīgas ierīces, kuru uzdevums ir palīdzēt komunicēt cilvēkam un sunim. Bez šiem abiem var iztikt, bet šie abi ļoti palīdz, ja tos prot lietot. 

SVARĪGI IR TURĒT TOS ATŠĶIRTUS. Sākumā jau cilvēkam un tad to tā saglabāt arī sunim. Jo, ja suns svilpi sāk uztvert kā marķeri, tad var sākt ātri attīstīt dažādas nevēlamas uzvedības, lai tikai tiktu atsaukts. Bet, ja marķeri kā svilpi, tad pārstās apgūt vēlamo ar klikera palīdzību. Īsi sakot, sāksies neskaidrība un beigsies efektīvā komunikācija.

KLIKERIS SUNIM NOZĪMĒ IR!

Darot konkrēto uzvedību pie noteiktajiem apstākļiem suns dzird klikeri, kas bija apbalvojuma drošs priekšvētnesis. Sākumā situācijas jāizvēlas vienkāršas, kur nekā cita interesanta apkārt nenotiek, bet ar laiku suns pierod pie šādas komunikācijas un ātri sāk pielietot vēlamas uzvedības apgūšanu, vadoties pēc klikera skaņas- uztverot to par apbalvojumu.

KLIKŠĶIS UN TAM UZREIZ SEKO KĀRUMS. Tai ir jābūt precīzai, paredzamai un atomātiskai notikumu ķēdei. Pirms klikšķa par kāruma tuvošanos nekas neliecina.

Ir pierādīts, ka suns piedzīvo lielāku dopamīna līmeni dzirdot klikera skaņu, nekā vienkārši saņemot kārumu.

Tas ir kas līdzīgs algas īsziņai, kura sagādā lielāku prieku nekā pati algas tērēšana vai tas kā prieks, ko piedzīvojam plānojot ceļojumu mēdz būt lielāks nekā prieks esot pašā ceļojumā.

Atcerēsimies- suns atkārto uzvedību, kura nes konkrētajai situācijai atbilstošas pozitīvākās emocijas.

Par vēlamu un dabīgu uzvedību pozitīvās emocijas agri vai vēlu tiks saņemtas dabīgi (piemēram, suns kurš iemācās būt sociāli adekvāts ar citiem suņiem, ātri vien saņem pozitīvo no tā vien, ka tāds spēj būt- ka spēj izvairīties no konflikta). Kur šeit var palīdzēt klikeris? Klikeris šo procesu var lieliski paātrināt, kad suns vēl no attāluma mācās asociēt citu suņu klātbūtni ar ko pozitīvu (piemēram, spēlējot reaģēt/nereaģēt spēli un klikšķinot par mierīgu skatīšanos svešu suņu virzienā).

Īpaši klikeris noder tur, kur suns mācās kaut ko sev nedabīgu, jeb kādu triku.

KLIKERIS IR TAS, KURŠ ĻOTI PRECĪZI “PASAKA” PAR KO TIEŠI TIEK SAŅEMTS APBALVOJUMS.

KLIKERIS IR MARĶERIS, jeb apbalvojuma drošs priekšvēstnesis. Pat, ja suns nekad nav mācījies ar klikera palīdzību, viņš meklē šādus marķerus vidē. Jeb mēģina saskatīt, kad tiks apbalvots. Tas var traucēt, ja apbalvojums nāk no cilvēka, bet uzdevums patiesībā ir pievērsties kam tādam, kas atrodas prom. Kad sunim ir jāpierod pie svešu suņu klātbūtnes, koncentrēšanās uz savu cilvēku var pat traucēt, bet suns jūtās apbalvots par komunikāciju ar savu cilvēku, nevis par to, ka mierīgi skatījies uz svešu suni. Klikeris ir tas, kas pievienoto pozitīvo emociju pasniedz tieši īstajā brīdī, nevis kad suns jau pagriezies atpakaļ pie cilvēka.

Kāpēc tieši klikeris?

Tā ir nemanāma ierīce, kura atrodas cilvēka rokā. Visu pārējo cilvēks var darīt brīvi un dabīgi, arī ar kāruma pasniegšanu vairs nav jāsteidzas tik ļoti- tam jānotiek aptuveni līdz 2 sekunžu laikā pēc atskanējušā klikšķa.

Tātad precīzas darbības (pirmkārt, iemāci ko nozīmē klikšķis vietā, kur sunim nekas interesants apkārt nenotiek).

Esi mierīgs un brīvs līdz ko suns izdara vēlamo. Piemēram, minētais mierīgais skatiens attālumā esošā sveša suņa virzienā. Tad klikšķini un uzreiz pasniedz kārumu.

Ja suns neatsaucas uz klikšķi izvērtē vai vide nav pārāk satraucoša, lai mācītos? Vai tomēr suns nesaprot, ko nozīmē klikšķis?

Citādi- pamanīsi, cik ļoti mīlulim patīk jaunā spēle.

VAI KLIKERIS DER VISIEM?

Ir cilvēki, kam vēl viena ierīce savā un suņa ikdienā ir par daudz (tad tiek izmantots verbāls marķeris) un ir suņi, kam klikera skaņa šķiet satraucoša (var mēģināt, ko klusāku vai klikerapmācību uzsākt pakāpeniskāk, ja klikeris der tikai tur, kur apkārt nekas nenotiek).

Tā kā galvenais mērķis ir suņa un cilvēka harminiska sadarbība un klikeris ir tikai komunikācijas palīglīdzeklis, tas noteikti nav neaizstājams. Bet teikšu godīgi- ar to var panākt vairāk un vieglāk.

SVILPE NOZĪMĒ TUSIŅA VIRZIENU, KURĀ ŽIGLI JĀBIZO.

Un šeit nav svarīgi, ko darīji pirms tam kā tas ir ar klikeri, galvenais ir spēt žigli visu pamest un mesties superīgās virzienā.

“ŠURP!” IR TRIKS un jāmāca kā tāds, lai arī cilvēki to pieņēmuši kā sunim labi saprotamu prasmi. Nekur dabā mēs neredzam ”Šurp!” izpildījumu tādā veidā kā mēs to prasām no suņiem.

Šeit lieliski palīdz svilpe, jo svilpes skaņu cilvēks nevar “sabojāt” ar emocijām. Piemēram, “Šurp!”, kad mums rokā bumbiņa, kad redzam kaķi, kad esam satraukušies no svešā suņa, kurš strauji tuvojas no mūsu mutes skan pavisam citādi nekā ”Šurp!”, kad esam īgni uz visu pasauli un suns visas šīs intonācijas lieliski sāk atšķirt un dabīgi atbilstoši reaģēt ar dažādu atsaukšanās ātrumu vai pat neatsaukšānos. Un sākās tipiskais “Gribu nāku- gribu ne”). Šis attiecas arī uz klikeri.