kaklasiksna

Kakla siksnas mērķis ir nest sevī informāciju tam negaidītajam gadījumam, ja sunim sanācis noklīst.

Labi redzamu arī no attāluma (jo daudzi suņi ir neuzticīgi pret svešiniekiem, sevišķi jau ja gadījies noklīst) telefona numurs un suņa vārds, lai atrašanas gadījumā atradējs varētu ar jums sazināties un suns ātrāk atgrieztos mājās. Neaizmirstiet uzrakstu nomainīt, ja mainās numurs! ja suns pazudis- esiet sazvanāms!

papildus drošībai cilvēki mēdz pievienot suņa kaklasiksnai gps izsekošanas ierīci, lai vienmēr droši zinātu viņa atrašanās vietu. Tajā pat laikā, tas nedrīkst kalpot par iemeslu suņa laišanai skraidīt nepieskatītU. Pat, ja zināt viņa koordinātes, viņš var nodarīt pāri sev vai citiem un nebūs neviena blakus, lai to novērstu, KĀ ARĪ- TAS IR PRETLIKUMĪGI!

kaklasiksna jāizvēlās viegla, bez žvadzošiem elementiem, ērti uzliekama un noņemama. Jārēķinās ar nepieciešamību to regulāri tīrīt.

ĀRPUS TELPĀM šis IR OBLIGĀTS AKSESUĀRS, JO PAT LABI PIESKATĪTU SUŅU AIZBĒGŠANAI IEMESLI IR BIJUŠI VISDAŽĀDĀKIE UN NERETI VIŅI SITUĀCIJAS IESPAIDĀ PIRMO REIZI AIZBĒGUŠI JAU MŪŽA OTRAJĀ PUSĒ VAI PAT VECUMDIENĀS, KAD PIEDZĪVO uzvedības izmaiņas VESELĪBAS PROBLĒMu dēļ VAI DEMENCes ietekmē. NEPAĻAUJIETIES UZ PĀRLIECĪBU, KA "MUMS NEKAS NEGADĪSIES-  MANS JAU NEKUR NEBĒGS"!

Labākais veids kā informāciju pievienot kaklasiksnai ir to izšūt kā redzams nākamajā attēlā vai iegravēt un iekrāsot.

Attēlā redzams mans Amadeuss. Viņa vārdu uz siksnas neredzēsiet, jo svešam cilvēkam viņš nekad neatsauksies un brīvprātīgi netuvosies, sevišķi jau ja cilvēks centīsies ar viņu runāt un aicināt, to es varu apgalvot ar pilnu pārliecību. Un tieši tāpēc visa iespējamā mana kontaktinformācija ir labi redzama. Lai dod Dievs, ka tas nekad nenoderēs, bet nodrošināšanās krīzes situācijām ir svarīga.

KĀPĒC NEPIEVIENOT ŽETONU? JO ŽETONI MĒDZ IESPRŪST UN AIZĶERTIES, KAS SUNI VAR SATRAUMĒT VAI PAT ATSTĀT PIESAISTĪTU. PIEMĒRAM, DIVIEM SUŅIEM SPĒLĒJOTIES ABU SIKSNAS VAR SAVĀ STARPĀ SAĶERTIES VAI ŽETONS IESPRŪST OTRAM ZOBOS. SUNIM APGUĻOTIES UZ ŠĶIRBAINAS DĒĻU GRĪDAS, ŽETONS VAR IESLĪDĒT STARP DĒĻIEM UN SUNS PALIEK PIESAISTĪTS GRĪDAI, TĀPAT VAR NOTIKT PALECOTIES PRET ŽOGU VAI KOKA ZARIEM. UN TIE IR REĀLI GADĪJUMI NO DZĪVES.

Neaizmirstiet, ka atlaižot no pavadas, sunim vajadzētu novilkt krūšu siksnu, lai mazinātu aizķeršanās risku. Bet kaklasiksnai vajadzētu būt gana ciešai, lai lieki nekur neķertos, bet gana brīvai, lai suns varētu izmaukties, ja tomēr tas ir nepieciešams.


KAKLA SIKSNA NAV PAREDZĒTA SUŅA PIEĀĶĒŠANAI

Kaklasiksna nav paredzēta suņa pieāķēšanai un tam ir divi apjomīgi iemesli.

Pirmkārt ir jāsaprot, ka vairāk vai mazāk katrs suns kādos brīžos velk pavadu vai tiek aiz pavadas pavilkts, pieturēts, apturēts. Ja suns ir pieāķēts aiz kaklasiksnas, tad šajos brīžos piedzīvo lielu spiedienu uz kaklu (paprasiet, lai kāds draugs jums apliek plaukstas ap kaklu un saspiež. Ekstrēmākā gadījumā var izmantot kakla siksnu un pavadu vai, ja nepieciešama šāda pārliecināšana- žņaudzošo ķēdi vai aso siksnu), par spīti uzskatam, ka suņa kakls ir mazāk jūtīgs kā cilvēka, TĀ NAV- suņa kakls ir vēl jūtīgāks un suns izjūt diskomfortu, stresa līmenis paaugstinās, bet ar laiku (vai dažreiz pat no vienas reizes) cieš arī veselība.

suņa pieāķēšanai ir domāta anatomiski atbilstoša (tātad kaitējumu nenodaroša) krūšu siksna un tās valkāšanai paredzēta pozitīva apmācība un rūpīga pieeja, bet par to lasiet vairāk sadaļā Anatomiski atbilstoša krūšu siksna.

Ja vēlaties lasīt apjomīgu rakstu angļu valodā ar atsaucēm uz pētījumiem no Dzīvnieku- kompanjonu psiholoģijas lapas, klikšķiniet šeit.

Tātad pirmais apjomīgais iemesls- stress. Suns, kurš tiek turēts aiz kakla, izjūt paaugstinātu stresu. Viens stresu izrāda ar pastiprinātu vilkšanu, emocionālu reakciju uz apkārt notiekošo, piemēram, svešiem suņiem. Bet cits atsakās baudīt pastaigu, ostīties un iegūt nepieciešamo dzīves bagātinājumu, lai pastaiga sasniegtu savu mērķi- apmierinātu un piepildītu mīluli. bet visiem kopīgais- suņi rada nevēlamas asociācijas un stress tiks izreaģēts citās nevēlamās darbībās, jo no tā atbrīvojās suns instinktīvi, lai mazinātu kaitējumu veselībai.

Ticiet man, gandrīz visi suņi kļūst patiesi mierīgāki, ja pastaigās viņi netiek turēti aiz kakla un kuri nekļūst, tiem ir citi neatrisināti satraukuma iemesli. Bet atbilstoša krūšu siksna un pietiekami gara pavada dara, kā no malas varētu šķist- brīnumus.

BET KĀPĒC TAD SUŅI LĪDZ ŠIM IR NĒSĀJUŠI KAKLA SIKSNAS, TIKA PIE TĀM ĀĶĒTI UN VISS BIJA “LABI”?
Nebija labi, tikai cilvēks to neprata secināt .

Laikam ejot uz priekšu, cilvēki attīsta suņu kopšanas un mācīšanas pieejas tā, lai suns un cilvēks kopā varētu būt cik vien iespējams ilgi un veselīgi, pie tam abi laimīgi un viens otram pāri nedarītu.
Agrāk mērķi bija citi gan praktiski, gan zināšanu līmenī- savaldīt un nostrostēt suni tā, lai viņš noteiktos brīžos uzvestos maksimāli rāmi bija norma. Pie tam, ķermeņa valoda nebija pienācīgi izzināta un par suņu labklājību bija zināmi vien izplatītie un pavisam aplamie mīti. Šobrīd, kad cilvēki suņus pēta gan izmantojot smadzeņu aktivitātes mērījumus, gan ķīmiskā asinssastāva noteikšanu, gan attiecīgi precīzāku ķermeņa valodas tulkošanu, mēs par unikālajiem mīluļiem zinām daudz vairāk un protam viņus nodrošināt daudz efektīvāk.

domu apkopojot, stresa mazināšanai ir milzu nozīme, lai palīdzētu sunim baudīt kvalitatīvu ikdienu un būt atvērtam vēlamu asociāciju un līdz ar to- uzvedības apgūšanai. kaklasiksnas uzdevums no suņa pozīcijas ir būt nemanāmam aksesuāram.

Un tagad otrais apjomīgais iemesls- veselība. Arī veterinārā zinātne nu ir pievērsusi nopietnu uzmanību visam, kas cilvēkam līdz šim ir licies ”labi” un bez žēlastības izsaka savu viedokli, jeb apkopo secinājumus arī par kaklasiksnu nodarīto kaitējumu uz suņa veselību.

Pie tam, maldīgs ir uzskats par ļoti spēcīgajiem suņu kakliem, kuri ir pasargāti ar muskuļiem kā ar bruņām. Nākamajā attēlā labi redzams suņa kakls kā tas izskatītos, ja tam nebūtu ādas. Labi redzami elastīgie muskuļi, kuri padodas ārējai ietekmei tā arī līdz galam nepasargājot zem sevis esošos orgānus.



Iespējamās problēmas, kas var rasties no kaklasiksnas neatbilstošas lietošanas:

-mugurkaula un tā nervu bojājumi;

-trahejas bojājumi;

-vairogdziedzera traumas un hipotireoze, jeb vairogdziedzera nepietiekamība (simptomi var būt pastiprināta miegainība, svara pieaugums, ādas problēmas, apmatojuma zudums uc.);

-negatīva ietekme uz limfātisko sistēmu;

-vagus, jeb klejotājnerva traumas (šis nervs atbild par gremošanu, sirdsritmu, elpošanu, kardiovaskulāro aktivitāti, tādiem refleksiem kā klepošanu, šķaudīšanu, rīšanu un vemšanu);

-elpošanas un asinsrites traucējumi, kas var izraisīt smadzeņu bojājumus;

-barības vada bojājumi;

-problēmas ar acu veselību, ko izraisa palielināts acu iekšējais spiediens; 

-ietekme uz ausu veselību;

-ķepu laizīšana un priekškāju klibums (bieži nepareizi diagnosticēts kā alerģija vai iekaisumi);

-kakla, muguras un galvas hronoskās sāpes;

-noberzta spalva un āda, zemādas sabiezējumi.

Angļu valodā lasošajiem, par iespējamo negatīvo ietekmi iespējams lasīt arī Veterinārās Medicīnas doktora Peter Dobias bloga rakstā klikšķinot šeit: "Kāpēc suns var tikt nopietni ievainots no pārāk spēcīgas vilkšanas?"

Aptuvenais orgānu novietojums Amadeusa kaklā. Viņu pie kaklasiksnas esmu vedusi precīzi nevienu reizi, bet pirms tika izglābts, viņš savā mūžā bija piedzīvojis ļoti daudz nežēlības un arī kakls viņam ir bojāts..

Ja suņi piedzīvo tik daudz slikta no kaklasiksnas spiediena, kāpēc viņi vienkārši nebeidz vilkt pavadu, bet gan bieži vien to dara tikai vēl spēcīgāk?
mums jāatceras, ka suns ir dzīvnieks, kurš nedomā kā cilvēks, tāpēc neviens suns nepiedzimst ar sapratni, ko nozīmē “iet pie pavadas” un kāda ir pavadas funkcija. Tas ir cilvēku izdomāts suņu valdīšanas rīks, kas atbilstoši jāapgūst. Suns, kurš pēkšņi nonāk pie pavadas, ir vienkārši dzīvnieks, kurš pēkšņi tiek turēts aiz kakla striķa galā. Un šāds dzīvnieks parasti dara visu pēc savas sapratnes, lai no šī bīstamā diskomforta aizbēgtu un pat kad jau sācis saprast “izbēgt neizdosies”, turpina piedzīvot stresu un līdz ar to rīkoties attiecīgi emocionāli.
SUNS ĀTRI saprata un “labi” iet pie pavadas pat, ja uzvilkta kaklasiksna? Tagad atbildi godīgi, kāda ir viņa ķermeņa valoda un ko viņš dara pārējā savā laikā, vai atpazīsti iemācītās bezpalīdzības pazīmes? Vai tiešām nav manāmas pazīmes, ka uzkrātais stress tiek pārstrādāts? Jo pat vismierīgāk ejošais suns kādā brīdī izjutīs spiedienu uz dzīvībai svarīgiem orgāniem, tādejādi piedzīvojot stresu.

turēsim savu suņu kaklus brīvus un veselus!

NODROŠINĀSIM, ASOCIĒSIM, MĀCĪSIM GUDRI UN EFEKTĪVI- MĀCĪSIM POZITĪVI!

Par to kāpēc neizmantot apmācībā sodu (speciāli izraisītu vai mērķtiecīgi pieļautu diskomfortu, sāpes, bailes, nepatiku, vilšanos) , lasi klikšķinot šeit.