Pastaigu pavada
Pastaigu pavadas galvenais uzdevums ir netraucēt ne suni ne cilvēku
Tai ir jābūt gana garai, vieglai un patīkami lietojamai, lai pastaigas izvērstos mierīgas un plūstošas, tādejādi sasniedzot savu galveno mērķi- nodrošināt suni ar krietnu devu (iespējams, pat visu) ikdienā nepieciešamo emocionālo, fizisko un intelektuālo slodzi.
Šāds aprīkojums gan ļauj sunim attīstīt savu dabīgi iedzimto nesteidzīga pētnieka uzvedību, gan ļauj veidot mierīgas asociācijas un mācīties jaunu, atbilstošu uzvedību.
cik spēcīgu pavadu izvēlēties, lai tā varētu suni noturēt?
Lai gan suni rūpīgi jāmāca pastaigas asociēt ar mierīgu pētīšanu, ir gadījumi, kad aktīvāki suņi tomēr reizēm velk vai pat taisa uzrāvienus. Tiek pieņemts uzskatīt, ka veselīgs, enerģisks suns, papildus netrenēts vilkt smagumus un nemācīts nevilkt pavadu, var vilkt ar spēku- SAVS SVARS X3.
Bet pavadu izvēloties vēl jārēķina konkrēta suņa reālā vēlme vilkt (sevišķi jau, ja viņš pastaigas pie pavadas iemācījies uztvert mierīgi), taisīt uzrāvienus (kas reizēm nozīmē MASA X PAĀTRINĀJUMS) UN KONKRĒTĀ CILVĒKA REĀLO SPĒJU NOTURĒT (iedomāsimies, ka runājam par vidusāzijas aitu suni, kam tuvu pie 100 kilogramiem, reizināsim ar 3 un sanāk, ka cilvēkam jāspēj noturēt pie 300 kg pretspēka. Tas lielākajā daļā gadījumu nav reāli- tur jāizmanto citas tehnikas, lai suņa vēlmi vilkt novirzītu un mazinātu).
Pie tam, aplams ir uzskats, ka suns pie kaklasiksnas siksnas un "iemācīts iet blakus", nevis brīvi ostīt un pētīt, atsevišķās situācijās velk ar mazāku spēku un taisa mazākus uzrāvienus. Tieši otrādi, šāds suns ir saspringts no nepieciešamības uzvesties nedabīgi un noteiktās situācijās uzvedas vēl emocionālāk un asāk, nekā mierīgā, dabīgā pastaigā iegrimis suns.