brīvo Pastaigu pavada
brīvo Pastaigu pavadas galvenais uzdevums ir netraucēt ne suni ne cilvēku
Šobrīd mēs runājam par pavadām, kuras ir mūsu izveidotas, izgatavotas, pašu lietotas un atrodamas mūsu veikalā. Kad minam "Brīvas pastaigas", tad minam tieši mūsu un citu suņu dabīgo vajadzību ievērotāju konceptu par to kā notiek pilnvērtīga suņa pastaiga, lai nodrošinātu suni ar krietnu devu (iespējams, pat visu) ikdienā nepieciešamās emocionālās, fiziskās un intelektuālās slodzes. Koncepts izstrādāts pamatojoties uz suņu dabīgas uzvedības pētījumiem brīvā vidē un tos pielāgojot apmācībā, kā arī ikdienas nodrošināšanā cilvēka kontrolētās situācijās, kur suni nav iespējams atlaist brīvi pavisam.
Kinoloģes Laines Kupčas novērotais komforta platums ir 10 mm un garums standarta pastaigām- 10 metri. Pēc nelielas cilvēka apmācības, tik garu pavadu nav grūti savākt lokos uz rokas, bet tā tomēr nodrošina pietiekamu brīvību, ja suns palaižams brīvāk un pavada- garāka. Dodoties klajos laukos, pļavās, pudmalēs komforta garums varētu sasniegt arī 20 metrus.
Ja Jūs pavadu lietosiet asām suņa korekcijām, suņa ilgstošai vešanai īsā pavadā vai ļaujot viņam tajā regulāri raustīties, piemēram, atstājot suni piesietu, tad ziniet- tas neatbilst ne mūsu pieejai suņu audzināšanā un labklājības nodrošināšanā, ne mūsu pavadu izgatavošanas mērķiem. Ja jums ir problēmas ar suņa audzināšanu un/vai savaldīšanu, meklējiet profesionālu palīdzību, nevis paļaujieties uz pavadu vien!
kāpēc bez roktura?
Gan optimālais materiāls, gan pavada bez roktura ir aizgūta no policijas suņu darba, ar kuriem pavadīju 20 gadus sava profesionālā mūža. Suņi- pēdu meklētāji tiek turēti garā, suņa izvēles neietekmējošā pavadā, lai varētu brīvi pārvietoties, bet nepieciešamības gadījumā, suns tiek piesaukts, kad viņš veiksmīgi atsaucas un atgriežas (uzsvars tiek lietots, lai pavada netiktu palaista par ātru tiem suņiem- mīluļiem, kuri var arī neatsaukties un aizbēgt ar visu pavadu), tad pavada tiek nomesta uz zemes, lai tā nekavējoties brīvi izslīdētu caur kokiem, krūmiem un citiem šķēršļiem. Pavadām ar rokturi ir tendence aizķerties, kas procesu padara gan krietni neērtāku cilvēkam, kuram nu ir jādomā par atāķēšanu, gan tas var būt pat bīstamu sunim, ja viņam tomēr izdevies aizbēgt, velkot pakaļ pavadu.
Garākām pavadām parasti rokturis tā arī nepilda savu funkciju, ja vien brīžos, kad ar suni staigājat no šķēršļiem brīvā pļavā vai pludmalē. Turēties pie gala tik garai pavadai parastā pastaigā izdodas reti. Tā vietā tā tiek saīsināta un pagarināta, vajadzīgajā vietā uzmetot papildus ciešāku cilpu ap roku, tādejādi izveidojot pagaidu "rokturi".
Tajā pat laikā, esam izgatavojuši arī pavadas ar rokturi, lai apmierinātu klasisku vērtību piekritējus.cik spēcīgu pavadu izvēlēties, lai tā varētu suni noturēt?
Lai gan suni rūpīgi jāmāca pastaigas asociēt ar mierīgu pētīšanu, ir gadījumi, kad aktīvāki suņi tomēr reizēm velk vai pat taisa uzrāvienus. Tiek pieņemts uzskatīt, ka veselīgs, enerģisks suns, papildus netrenēts vilkt smagumus un nemācīts nevilkt pavadu, var vilkt ar spēku- SAVS SVARS X3.
Bet pavadu izvēloties vēl jārēķina konkrēta suņa reālā vēlme vilkt (sevišķi jau, ja viņš pastaigas pie pavadas iemācījies uztvert mierīgi), taisīt uzrāvienus (kas reizēm nozīmē MASA X PAĀTRINĀJUMS) UN KONKRĒTĀ CILVĒKA REĀLO SPĒJU NOTURĒT (iedomāsimies, ka runājam par vidusāzijas aitu suni, kam tuvu pie 100 kilogramiem, reizināsim ar 3 un sanāk, ka cilvēkam jāspēj noturēt pie 300 kg pretspēka. Tas lielākajā daļā gadījumu nav reāli un nav svarīga arī pavadas izvēle- tur jāizmanto citas tehnikas, lai suņa vēlmi vilkt novirzītu un mazinātu vēl PIRMS suns sācis vilkt).
Pie tam, aplams ir uzskats, ka suns pie kaklasiksnas un "iemācīts iet blakus", nevis brīvi ostīt un pētīt, atsevišķās situācijās velk ar mazāku spēku un taisa mazākus uzrāvienus. Tieši otrādi, šāds suns ir saspringts no nepieciešamības uzvesties nedabīgi un noteiktās situācijās uzvedas vēl emocionālāk un asāk, nekā mierīgā, dabīgā pastaigā iegrimis suns.
Mūsu pavadu testēšanas laikā tās tika piekārtas un pieāķētas arvien lielākam smagumam. Vājā vieta, kura plīsa pirmā pie noteikta smaguma, vienmēr bija- kniežu caurdurtā vieta PVC materiālā. Karabīnes- gan lielās, gan mazās palika neskartas.
Gadījumā, ja radušās jebkādas problēmas ar mūsu pavadām, droši sazinieties- risināsim abpusēji draudzīgā veidā!
Mīkstais vai cietais variants?
Pavadu iespējams izvēlēties no mīkstāka vai parasta PVC materiāla. Mīkstās pavadas ir parocīgākas ziemā- sala laikā, jo nekļūst stīvas, rokā turot tās ir patīkamākas, jo atgādina pierastās auduma pavadas. Bet jāņem vērā, ka šis materiāls arī mezglus met vairāk, līdz ar to mīkstās ir ērtas pavadām līdz 5 metru garumam.
Parastais PVC materiāls ir ieteicamas pavadām, kuras garākas par 5 metriem- tas izcili labi slīd starp krūmiem un citiem šķēršļiem. Atliek vien suni piesaukt, kad viņš sācis atgriezties, pavadu nomest un ļaut tai pašai izvīties starp visu, kam apkārt gājis suns.
mazāka vai lielāka karabīne?
Mūsu karabīnes ir pieejamas divos veidos- lielās (alumīnijs, 69 mm., sver 15 g.) un mazās (dzelzs, 49 mm., sver 12 g.). Tās abas ir izturīgas. Tās nestrēgst, ja pat tiek lietotas smiltīs (esam lieli jūras pastaigu cienītāji). Lielajām ir uzskrūvējama papildus drošība pret atvēršanos. Izvēloties sev piemērotāko, lielāka uzmanība ir jāpievērš suņa krūšu siksnas riņķim, pie kura tiks sprādzēta karabīne- mazākās karabīnes ir ar mazu atvērumu, tāpēc riņķis nedrīkst būt platāks par 4 mm. (platāks mēdz gadīties pat mazo suņu krūšu siksnām- ieteicams izmērīt!).